Gredzeni ir modē
Publicēts: 27.03.2014
Saturna gredzeni teleskopā ir viens no neaizmirstamākajiem skatiem. Grūtāk pamanāmi gredzeni ir atklāti arī ap citām milzu planētām. Līdz šim dabīgi gredzeni nebija atrasti nevienam citam Saules sistēmas objektam. Tagad milzu planētu pulciņam ir pievienojies asteroīds Čariklo (10199), kuru ieskauj divi blīvi un šauri gredzeni. Šis ir līdz šim mazākais zināmais objekts, kuram konstatēti gredzeni. Lai arī to izcelsme nav noskaidrota, iespējams, ka tie veidojušies no atlūzām, kas radušās Čariklo saduroties ar kādu citu asteroīdu.
"Mēs nemeklējām gredzenus un pat nedomājām, ka tik maziem objektiem kā Čariklo vispār tādi var būt, tādēļ atklājums mūs pārsteidza," teica pētījuma vadītājs un novērojumu kampaņas organizētājs Felipe Bragas-Ribas (Observatório Nacional/MCTI, Brazīlija).
Čariklo ir lielākais Centauru grupas pārstāvis. Tie ir nelieli objekti Saules sistēmas ārējos reģionos, kuriem raksturīgas nestabilas orbītas. Centauri atšķiras no galvenās asteroīdu joslas objektiem un, iespējams, to izcelsme meklējama Koiperas joslā. Čariklo riņķo ap Sauli starp Saturna un Urāna orbītām.
2013. gada 3. jūnijā asteroīds aizgāja priekšā zvaigznei UCAC4 248-108672. Šo notikumu varēja vērot Dienvidamerikā. Astronomi septiņās dažādās novērojumu vietās reģistrēja zvaigznes aptumsumu, kad asteroīds uz dažām sekundēm aizēnoja daudz tālāk esošo spīdekli.
Astronomiem par milzīgu pārsteigumu zvaigznes pazušana nebija vienīgās gaismas līknes izmaiņas. Dažas sekundes pirms un dažas pēc galvenās okultācijas bija redzami divi ļoti īsi zvaigznes spožuma samazināšanās notikumi. Ap Čariklo riņķoja kaut kas, kas bloķēja gaismu. Salīdzinot un kombinējot datus, kas iegūti dažādās novērojumu vietās, izdevās ne tikai rekonstruēt paša asteroīda formu un izmērus, bet arī jaunatklāto gredzenu formu, platumu, orientāciju un citas īpašības.
Asteroīda gredzenu sistēma ir veidota no diviem gredzeniem, kuri ir 7 un trīs kilometrus plati. Tos atdala deviņus kilometrus plata sprauga. Paša Čariklo diametrs ir aptuveni 250 kilometri.
"Man tas šķiet fantastiski, ka mēs spējām ne tikai atklāt gredzenu sistēmu, bet noteikt arī to, ka tā ir veidota no diviem labi nodalāmiem gredzeniem," piebilda Ufe Grāe Jorgensens no Nilsa Bora Institūta (Dānija). "Es cenšos iztēloties, kā tas būtu - stāvēt uz šī objekta virsmas un lūkoties uz aptuveni 20 kilometrus plato gredzenu sistēmu, kas atrodas 1000 reizes tuvāk nekā Mēness Zemei."
Lai arī daudzi jautājumi joprojām nav atbildēti, astronomi uzskata, ka šāda tipa gredzeni veidojas no sadursmes atlieku materiāliem. Visticamāk, ka atlūzu disku divos gredzenos sadalījis neliels pavadonis.
"Visticamāk, ka Čariklo ir vismaz viens mazs pavadonis, kurš vēl tikai gaida savu atklājēju," paskaidroja Felipe Braga-Ribas.
ESO
Komentāri
