ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Čurjumova un Gerasimenko dubultkomēta


Publicēts: 19.07.2014

Ja reizēm šķiet, ka uz "Zemes nav taisnības..", tad Čurjumova-Gerasimenko komēta nav tas gadījums. Komētai ir divi atklājēji. Lai nebūtu jādala viens komētas kodols, Visums ir parūpējies, lai katram atklājējam būtu savs, skaidri nošķirams kodola apgabals, jo, kā liecina jaunākie zondes Rosetta attēli, 67P/C-G ir binārā komēta, kuras kodolu veido divi "salipuši" objekti.

Rosetta strauji tuvojas savam galamērķim un zondes uzņemtajos attēlos komēta ir redzama arvien labāk. 2014. gada 14. jūlija fotogrāfijās, kas tapušas brīdī, kad kosmiskais aparāts atradās 12 000 km attālumā no komētas, redzams, ka tā nav parasta komēta.

Oriģinālajā attēlā mēs redzam izplūdušu, neregulāras formas objektu. Attēlu apstrādājot ar interpolācijas metodi, tas kļuvis mazāk graudains un kodols izskatās "gludāks". Jāņem gan vērā, ka komētas virsma tuvplānā nemaz neizskatīsies gluda, kā varētu šķist, aplūkojot jau apstrādāto attēlu. Sīkāki virsmas objekti nemaz vēl nav saskatāmi, jo Rosetta atrodas pārāk tālu.

Animācijā, kas veidota no 36 interpolētiem attēliem, kas uzņemti ar 20 minūšu intervālu, lieliski redzams sarežgītās formas kodols. Viena tā daļa ir nedaudz vairāk izstiepta nekā otra.

Šāda tipa binārie objekti komētu un asteroīdu gadījumā nav nekāds retums. 2008. gadā ar Aresibo teleskopu veiktie komētas 8P/Tuttle pētījumi liecināja, ka tās kodolu veido divi sfēriska tipa objekti. 2011. gadā NASA EPOXI misijas ietvaros iegūtie komētas 103P/Hartley 2 attēli atklāja komētas kodolu, kas veidots no diviem objektiem, kas savienoti ar gludas virsmas reģionu. JAXA Hayabusa dati norāda, ka asteroīds 25143 Itokawa ir veidots no divām atšķirīga blīvuma daļām.

Ja Čurjumova-Gerasimenko komēta ir līdzīga, tad zinātniekiem tā ir lieliska izdevība pētīt šāda tipa objektu tuvplānā, lai noskaidrotu, kā tādi veidojas.

Viena no populārākajām teorijām apgalvo, ka binārie objekti veidojās atsevišķām, nelielā ātrumā lidojošām komētām vai asteroīdiem saduroties Saules sistēmas pirmsākumos. Tomēr nevar izslēgt arī iespēju, ka šādu neparastu veidolu komēta ir ieguvusi, mijiedarbojoties ar Jupitera vai Saules spēcīgo gravitāciju. Ja ņemam vērā, ka komētas ir vāji saistītu atlūzu sakopojums, tad ideja, ka spēcīgas gravitācijas ietekmes rezultātā tiek mainīta kodola forma, nemaz nešķiet absurda. Iespējams, ka šādu komētu gadījumā iespējama to kodolu pilnīga atdalīšanās.

Pastāv  arī iespēja, ka 67P/C-G kādreiz ir bijis apaļš kodols, kura simetrija laika gaitā iztvaikojusi kopā ar kūstošo ledu, komētai atkārtoti tuvojoties Saulei. Tikpat ticama ir versija, ka spēcīgs izvirdums ir veicinājis kādas komētas kodola daļas atdalīšanos. Var būt, ka komētā ietriecies cits objekts, atraujot gabalu no kodola.

Rosetta ar katru dienu arvien vairāk un vairāk pietuvojas interesantajai komētai. Tas nozīmē detalizētākus attēlus un iespēju veikt komētas spektroskopisko analīzi, lai noteiktu tās sastāvu. Šī informācija ir nepieciešama, lai noskaidrotu, kā veidojusies komētas neparastā forma.

Protams, negaidītais atklājums ir interesants ne tikai no bināro komētu izpētes viedokļa. Tas nozīmē, ka misijas vadībai nāksies veikt daudz sarežģītākus manevrus, jo, kā jau nojaušat, riņķot un nosēsties uz tik neparastas formas objekta ir daudz grūtāk nekā uz sfēriska kodola.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!