Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Braunlīts (1638/0)


Publicēts: 13.06.2008

Katru gadu uz Zemes nonāk aptuveni 40 000 tonnas kosmisko putekļu, kurus pārsvarā saražo komētu un asteroīdu sadursmes. Šie putekļi astronomu acīs ir dimantu vērtībā, jo tie palīdz izprast Saules sistēmas izcelsmi. Jau vairākus gadus NASA rūpīgi vāc šos kosmiskos putekļus Zemes stratosfērā ar īpaša lidaparāta palīdzību. Ilgais darbs ir vainagojies ar fantastisku atklājumu - jauns, līdz šim nezināms minerāls ir atrasts.

Parasti ir grūti noteikt kosmisko putekļu izcelsmi. Šoreiz ir izdevies ne tikai atpazīt avotu, bet atklāt arī pilnīgi jaunu un neredzētu minerālu, kas tika nosaukts par braunlītu. Starpplanētu putekļa avots visticamāk ir 26P/Grigga-Skjellerupa komēta, kas tika atklāta 1902. gadā un tās apriņķošanas periods ir 5 gadi. Šīs komētas putekļu savākšanai Skots Messendžers no Džonsona kosmosa izpētes centra izstrādāja jaunu metodi.

Stratosfērā šie komētas putekļi ir sastopami noteiktā periodā katru gadu. Lai savāktu paraugus, NASA izmantoja speciāli pielāgotu ER-2 tipa lidaparātu, kas spēj pacelties lielā augstumā. 2003. gadā notika 26P/Grigga-Skjellerupa komētas putekļu vākšanas darbi. Vienā no šiem putekļiem tika atrasts jaunais minerāls. Lai noteiktu minerāla izcelsmi un analizētu citus putekļus, 2005. gadā Džonsona kosmosa izpētes centrā tika uzstādīts jauns un jaudīgs elektronmikroskops.

"Kad es pirmo reizi ieraudzīju šo minerālu, man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir kaut kas neredzēts," stāstīja Keiko Nakamura-Messendžere no Džonsona kosmosa izpētes centra. "Vajadzēja vairākus mēnešus, lai iegūtu vērā ņemamus rezultātus, jo minerālu graudu vidējais izmērs bija 0.000254 cm."

"Lai analizētu tik niecīgus materiālus un noteiktu minerāla ķīmisko uzbūvi un kristālu struktūru, mēs izmantojām nanotehnoloģijas un mikroskopu," pastāstīja Lindseja Kellere. "Šis ir ļoti neparasts materiāls. Mēs nekad nebijām paredzējuši, ka kaut kas tāds var būt komētās vai Saules miglāja kondensātā."

Minerāls bija apslēpts citu minerālu slāņos, kas ir raksturīgi ārpuszemes izcelsmes materiālam. Starptautiskā mineralogu asociācija ir identificējusi pavisam 4324 dažādus minerālus. Jaunais minerāls sastāv no mangāna un silīcija. Uz Zemes šis minerāls nav sastopams dabā, bet to ir iespējams sintezēt.

Braunlīts ir nosaukts par godu Vašingtonas universitātes astronomijas profesoram Donaldam Braunlī, kurš aizsāka starpplanetāro putekļu izpētes darbu. Braunlī ir piedalījies arī NASA projektā Stardust.

Braunlī izteicās, ka viņš vienmēr ir interesējies par minerāliem un tagad "ir jauki būt vienam no tiem."

Universe Today

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE