Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Blumbahs un Canders iemūžināti kosmosā (839/0)


Publicēts: 22.01.2015

Tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi "Blumbahs" un "Canders", kas iemūžina divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus. Šis panākums sasniegts vairāku pētījuma gadu rezultātā LU Astronomijas institūta Baldones observatorijā. Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumi un orbītu aprēķini 2014.gadā ļāvuši LU Astronomijas institūta vadošajam pētniekam Ilgmāram Eglītim dot nosaukumus vēl diviem no 42 Baldones Astrofizikas observatorijā atklātajiem asteroīdiem.

1,5 km lielajam asteroīdam Galvenajā asteroīdu joslā 2008 OZ1 = Nr.352646 dots vārds “Blumbahs”.

1946.gada 1.jūlijā Fricis Blumbahs, slavenā krievu zinātnieka Mendeļejeva līdzgaitnieks, kopā ar vēl pieciem Latvijas zinātniekiem veidoja Astronomijas sektoru pie Fizikas institūta un kļuva par tā pirmo vadītāju. Šī sektora dibināšana bija pirmais solis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas (tagad LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas) izveidē.  2014 gadā F.Blumbaham atzīmēja 150 gadadienu kopš viņa dzimšanas.

Otrs 2014.gadā numurētais LU Baldones observatorijā atklātais asteroīds 2008 OS18 = Nr. 332530 turpmāk nesīs vārdu “Canders”. Asteroīda diametrs ir 2 km un arī tas ir Galvenās asteroīdu joslas ķermenis.

Frīdrihs Canders dzimis Rīgā un ir raķešu dzinēju konstruēšanas pionieris Krievijā, kā arī viņš veicis starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķināšanu. Candera  vadībā tika izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā dzinēju, kura tika veiksmīgi izmēģināta 1933.gada 25.novembrī.

LU Preses centrs

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE