Asteroīds, kurš vēlējās būt komēta
Publicēts: 10.11.2013
Normāls asteroīds teleskopā izskatās kā gaismas punkts. Astronomiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies pamanīt galvenajā asteroīdu joslā objektu, kas vairāk atgādina rotējošu dārza laistītāju vai badmintona volānu, bet nevis normālu asteroīdu. P/2013 P5 tik ļoti vēlas būt komēta, ka ir uzaudzējis nevis vienu, bet veselas sešas astes.
Pirmo reizi neparasti pūkaino objektu pamanīja Pan-STARRS 1 teleskopa attēlos 2013. gada 27. augustā.
2013. gada 10. septembrī ar Habla teleskopu fotografētajos attēlos asteroīda astes bija labi redzamas. Kad objekts tika atkārtoti nofotografēts 23. septembrī, aina bija pilnībā mainījusies. Izskatījās it kā asteroīds būtu apmeties otrādāk.
"Mēs burtiski bijām apstulbuši," teica pētījuma vadītājs Deivids Dževits no Kalifornijas universitātes Losandželosā. "Vēl pārsteidzošāk bija tas, ka astes struktūra bija mainījusies 13 dienu laikā. Ir grūti noticēt, ka mēs lūkojamies uz asteroīdu."
Viena no iespējām ir, ka asteroīda rotācijas ātrums ir pieaudzis tiktāl, ka tā virsma sadalās, kopš pavasara ik pa brīdim izmetot kosmosā putekļus. Komanda ir izslēgusi variantu, ka ir notikusi sadursme ar citu asteroīdu, jo tādā gadījumā liels daudzums putekļu kosmosā būtu nonākuši vienā brīdī, savukārt P5 neregulāri izmet putekļus kosmosā vismaz piecu mēnešu ilgā periodā.
Mazāk ticama ir iespēja, ka astes veidojušās, iztvaikojot ledum. Lai arī ūdens ledus asteroīdu joslā var saglabāties, tad tikai attālākajos reģionos no Saules vai arī dziļi zem virskārtas lielu asteroīdu gadījumā. Tā kā P5 visticamāk ir veidots no metamorfajiem iežiem, tas nozīmē, ka tā dzīlēs nevar slēpties ūdens ledus. Ņemot vērā asteroīda orbītu un tā izmērus, astes visticamāk nav saistītas ar ledus iztvaikošanas procesiem.
Pētījuma dalībnieces Džesikas Agarvālas no Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta izveidotie modeļi liecina, ka astes varēja izveidoties vairāku putekļu izmešanas epizožu režultātā. Saules starojuma spiediens no izmestajiem putekļiem ir izveidojis astes. Agarvāla aprēķināja, ka pirmais izvirdums notika 2013. gada 15. aprīlī.
"Ņemot vērā novērojumus un modeļus, mēs domājam, ka P/2013 P5 izmet putekļus, jo rotē ļoti ātri ap savu asi," teica Agarvāla. "Pēc tam Saule izpūš garas astes, kuras mēs novērojām."
Zinātnieki uzskata, ka Saules starojuma spiediens varēja izraisīt rotācijas ātruma palielināšanos. Kā paskaidroja Dževits, pietiekami liela ātruma gadījumā asteroīda vājā gravitācija vairs nespēj objektu saturēt kopā. Putekļi sāk "birt" ekvatora virzienā un galu galā atraujas no asteroīda, izveidojot asti. Līdz šim asteroīds ir zaudējis pavisam niecīgu daudzumu savas masas, aptuveni 100 līdz 1000 tonnas putekļu. Asteroīds, kura diametrs ir aptuveni 240 metri, ir tūkstošiem reižu masīvāks.
Turpmākie novērojumi palīdzēs noskaidrot, vai putekļi no asteroīda atraujas ekvatoriālajā plaknē, kas apstiprinātu, ka asteroīda rotācijas ātrums ir pieaudzis. Astronomi mēģinās izmērīt asteroīda griešanās ātrumu.
"Astronomijā, ja izdodas atrast vienu, ar laiku atradīsies vairāki," Dževits ir pārliecināts, ka asteroīdu sabrukšana, palielinoties rotācijas ātrumam, ir tipiska parādība galvenajā asteroīdu joslā. "Šis ir interesants objekts un gandrīz pilnīgi droši var teikt, ka tas ir pirmais no daudzajiem."
Šī nav pirmā reize, kad ar Habla teleskopa palīdzību tiek pamanīts neparasts asteroīds. 2010. gadā tika nofotografēts asteroīds ar "X" formas astēm, kuru izcelsme gan bija saistīta ar sadursmi. Tajā pašā gadā tika nofotografēts asteroīds Scheila (596) ar asti un "C" formas komu jeb putekļu mākoni, kas to ieskāva. Arī šīs astes un mākoņa rašanos skaidroja ar sadursmi.
Space Telescope
Komentāri
