Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Asteroīds izsūtījumā (366/0)


Publicēts: 9.05.2018

Saules sistēmas pirmsākumi bija nemierīgs laiks. Šī perioda teorētiskajos modeļos redzams, ka lielo planētu orbītas būtiski mainījās. Gāzu milži pārvietojās sākotnēji Saules virzienā un pēc tam atkal attālinājās, ar gravitācijas spēku palīdzību izsvaidot mazākos debesu ķermeņus un daļu no tiem izsūtot uz attālākiem Saules sistēmas nostūriem, tai skaitā Koipera joslu, kur, saskaņā ar šiem modeļiem, vajadzētu mājot nelielam daudzumam oglekli saturošo asteroīdu.

Līdz šim tā bija tikai teorija un praksē nebija izdevies novērot nevienu oglekli saturošu asteroīdu Koipera joslā, kas, jāatzīst, nav nekāds vieglais uzdevums, jo šī tipa asteroīdiem raksturīga ļoti tumša virsma, kas apgrūtina to atklāšanu.

Tikko publicēta pētījuma rezultāti liecina, ka šie modeļi varētu pareizi atainot Saules sistēmas pirmsākumos notikušo. Neliela starptautiska astronomu grupa Toma Sekula (Belfāstas Karalienes universitāte) vadībā izmantoja Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielo teleskopu (VLT) un tā modernos instrumentus, lai noteiktu kāda neparasta Koipera joslas objekta sastāvu. Mērījumu rezultāti liecina, ka 2004 EW95 ir oglekļa tipa asteroīds, kas dzimis Saules sistēmas iekšējos reģionos un pēc tam migrējis uz Koipera joslu.

Kādēļ astronomi pievērsās 2004 EW95? Šīs pašas universitātes astronoms Toms Freizers pamanīja objekta neparastās īpašības, veicot novērojumus ar Habla teleskopu. Objekta atstarotās gaismas spektrs būtiski atšķīrās no citiem Koipera joslas objektiem. Tas mudināja zinātniekus papētīt 2004 EW95 sīkāk.

Novērojumos tika izmantoti VLT teleskopa X-Shooter un FORS2 instrumenti. Tie ir ļoti jutīgi spektrogrāfi, kas ļāva iegūt daudz detalizētāku atstarotās gaismas sadalījumu un noteikt tā ķīmisko sastāvu.

2004 EW95 ir salīdzinoši neliels. Tā diametrs ir aptuveni 300 km. Bija grūti iegūt labus datus pat ar tik jaudīgiem instrumentiem, jo asteroīds atrodas aptuveni 4 miljardu kilometru attālumā no Zemes.

"Tas ir kā novērot ogļu kalnu piķa melnās debesīs," skaidroja pētījuma līdzautors Tomass Pucia no Čīles Katoļu universitātes.

"2004 EW95 ne tikai pārvietojas, bet tas ir arī ārkārtīgi blāvs," piebilda Sekuls. "Mums nācās izmantot visai modernu datu apstrādes metodi, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas."

Īpaši izcēlās divi spektra raksturlielumi, kas liecināja par dzelzs (III) oksīda un filosilikātu klātbūtni. Līdz šim šie minerāli nav konstatēti nevienā Koipera joslas objekta spektrā. Tādejādi zinātnieki ir visai pārliecināti, ka 2004 EW95 ir veidojies Saules sistēmas iekšējos apgabalos.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE