Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Asteroīdam 2004 BL86 ir pavadonis (1160/7)


Publicēts: 28.01.2015

2015. gada 26. janvārī NASA Tālo kosmosa sakaru antena Goldstounā bija pavērsta pret Zemei garām lidojošo asteroīdu 2004 BL86. Fotogrāfijās redzams asteroīds, kad tas atradās aptuveni 1,2 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Izrādās, ka aptuveni 300 metrus lielais 2004 BL86 nav viens. Asteroīdam ir pavadonis, kura šķērsizmērs varētu būt aptuveni 70 metri.

Aptuveni 16% no Zemei tuvajiem asteroīdiem, kuru diametrs ir 200 metri un lielāki, ir divkāršās vai pat trīskāršās sistēmas, kur viens ap otru riņķo divi vai pat trīs asteroīdi.

NASA Goldstounas antenas iegūto attēlu izšķirtspēja ir 4 metri uz pikseli.

Asteroīda 2004 BL86 trajektorija ir labi izpētīta un 2015. gada lidojums garām Zemei bija tuvākais nākamo 200 gadu laikā. Tik lieli asteroīdi Zemei pietuvojas salīdzinoši reti. Nākamā reize, kad varam cerēt novēro palielu asteroīdu, būs 2027. gadā, kad mūsu planētai garām lidos 1999 AN10.

Izmantojot NASA Infrasarkano staru teleskopu Havaju salās, ir konstatēts, ka asteroīda spektrālais signāls ir līdzīgs masīvā asteroīda Vestas signālam. Salīdzinoši nesen pie Vestas veselu gadu viesojās NASA kosmiskais aparāts Dawn, kurš šobrīd jau tuvojas pundurplanētai Cerērai.

NASA

Komentāri

  1. GunārsS tieši 29.01.2015 domāja šādi:

    Ņemot vērā nosauktos izmērus - 300 un 70, pavadonim pēc izskata taču vajadzētu būt aptuveni 1/4 daļai no asteroīda! Vai es atkal kaut ko nesaprotu?

  2. mincis tieši 29.01.2015 domāja šādi:

    Lasam uzmanīgi, runa iet par diametru. Diametrs ir 4,3 reizes mazāks. Pieņemot, ka objekti ir regulāras lodveida formas sanāk, ka: lodes ar diametru 300m tilpums ir 7948125 m3, savukārt ar d70m 100970 m3. Respektīvi lielākas objekts it 78,5x lielāks par mazāko, nevis 1/4 daļa. Šo vielu māca 4.klasē.

  3. Jupis tieši 30.01.2015 domāja šādi:

    Minci, objektus novērojot svarīgāks droši vien ir šķērsgriezuma laukums, nevis tilpums.

  4. mincis tieši 30.01.2015 domāja šādi:

    Tev taisnība, Jupi. Ar kvadrātisko sakarību būtu bijis vieglāk un neprecīzāk ilustrēt sakarību. Tomēr skatamies tālāk: praktiski visi objekti rotē, un līdz ar to šķērsgriezuma laukums mainās, un tā rezultātā var izdarīt secinājumus par objekta formu un tilpumu. Tāpēc par lodi un diametru tikai pieņēmuma formā.

  5. Mārča tieši 2.02.2015 domāja šādi:

    Es nesaprotu, kā lielais atsroīds ar savu nelielo gravitāciju spēj pievilkt ar sevi orbītā mazo pavadoni?

  6. Jupis tieši 3.02.2015 domāja šādi:

    Mārča, Tu pats jau atbildēji uz savu jautājumu :)

  7. mincis tieši 6.02.2015 domāja šādi:

    Atbilde ir vienkāršotā formā ir tāda: Rotācijas orbītā pavadonis noturās tad, kad tā centrabēdzes spēks ir vienāds ar gravitācijas rezultējošo spēku. Tā kā abi spēki ir pretēji vērsti, tie neitralizē viens otru un pavadonis rotē pa stabilu orbītu. Uzskatāmam piemēram piesien uzgriezni tievā diegā un griez uz riņķi. Griezīsi par lēnu lēnu, uzgrieznis iekritīs tev plaukstā, griezīsi par ātru, diega pārtrūks un uzgrieznis aizlidos.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE