Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Apofiss - asteroīds slepkava (7222/26)


Publicēts: 16.04.2008

Kļūdīties ir cilvēcīgi. Reizēm pat pieredzes bagāti, zinoši vīri ir spiesti atzīt, ka ir pieļāvuši kļūdas. Šoreiz NASA zinātniekiem nākas piekrist 13. gadus veca Vācijas skolnieka aprēķiniem, kuros jaunais cilvēks ir izlabojis NASA pieļauto kļūdu asteroīda Apofiss iespējamās sadursmes ar Zemi riska izvērtēšanā.

Niko Markuards savos aprēķinos izmantoja Potsdamas astrofizikas institūta teleskopa datus. Jaunā sadursmes varbūtība pēc Niko korekcijas sanāk 1 pret 450, atšķirībā no NASA izkalkulētajiem 1 pret 45 000. NASA ir atzinusi, ka Markvārda aprēķini ir pareizi.

Kāpēc aprēķinos ir tik dramatiskas atšķirības? Izrādās, ka skolnieks ir ņēmis vērā risku, ka asteroīds Apofiss var ieskriet kādā no aptuveni 40 000 mākslīgajiem pavadoņiem, kas riņķo ap Zemi. Vidēji šie pavadoņi lido ar ātrumu 3,07 km/s aptuveni 35 880 km augstumā. 2029. gada 13. aprīlī Apofiss atradīsies 32 500 km attālumā no Zemes.

Ja asteroīds sadursies ar kādu no satelītiem, tad tā orbīta var izmainīties un palielināt sadursmes iespējas ar Zemi nākamajā apriņķojumā 2036. gadā.

Gan NASA, gan Markuards atzīst, ka gadījumā, ja asteroīds sadursies ar Zemi, tas radīs milzīgu dzelzs un irīdija bumbu (aptuveni 320 m šķērsizmērā), kas svērs 200 miljardus tonnu. Bluķis visticamāk iekritīs Atlantijas okeānā un radīs ārkārtīgi lieus cunami viļņus, kas iznīcinās abas okeāna piekrastes un plašus iekšzemes apgabalus. Biezs putekļu mākonis pacelsies debesīs un aizsegs Sauli uz ilgstošu laiku.

13. gadus vecais skolnieks šos aprēķinus veica reģionālā zinātnes konkursa ietvaros. Viņš projektam piešķīra nosaukumu "Apofiss - asteroīds slepkava".

AFP

Komentāri

  1. cydonia tieši 16.04.2008 domāja šādi:

    neesmu rēķinājis, bet grūti iedomāties, ka sadursme ar 100 vai pat 1000 kg smagu satelītu varētu cik necik būtiski ietekmēt 200 miljardus tonnu smaga asteorīda trajektoriju. teorētiski, protams, katrs atoms, kas patrāpās asteorīda ceļā ietekmē tā kustību. bet reāli, pat ja tas akmens saduras ar 10 satelītiem visnelabvēlīgākajā veidā, vai šī asteorīda trajektorija nobīdīsies kaut par metru nākamajos 10 gados?

    masas attiecība ir 1 pret 2e11. spalva nolaižoties uz džipa to satricinās vairāk nekā šie satelīti konkrēto asteorīdu.

    protams, cienījamais skolnieks ir veicis aprēķinus, bet es tikai tukši filozofēju :)

  2. aivjans tieši 16.04.2008 domāja šādi:

    Tiešām mazliet neticami, ka satelīti var teorētiski tik traki daudz izmainīt nesalīdzināmi daudzreiz smagākā priekšmeta trajektoriju, ka jamējais ņems un sataisīs tādu šmuci uz Zemes.

    Vispār interesanti būtu uzzināt, kā šī milzeņa garāmlidojums ietekmēs (vai neietekmēs) Zemi un Mēnesi.
    Salīdzināju ar Zemi, man sanāca, ka masu atšķirība ir 6E16 reizes, bet ar Mēnesi 6E14.
    Vai tas kosmiskos mērogos ir daudz vai maz? Man domājās, ka tik tāds nieks vien ir. Viedokļi?

  3. Kamelija tieši 16.04.2008 domāja šādi:

    Ietekmēt jau ietekmē, jautājums tikai, cik būtiski, lai sekas justu uzreiz. Arī satelīti noteikti ietekmē asteroīdu, tikai vai pietiekami, lai no 45 000 varbūtības pārvērstos par 450. Nezinu...

  4. cydonia tieši 17.04.2008 domāja šādi:

    > aivjans
    kā šī milzeņa garāmlidojums ietekmēs (vai neietekmēs) Zemi un Mēnesi.

    garāmlidojums nekā neietekmēs. savukārt, ja tas akmens ietrieksies zemē, tad no kuras puses paskatās. no klimata viedokļa nepatikšanas būs ne pa jokam. no otras puses, tas būs daudz par maz, lai cik necik būtiski ietekmētu zemes orbītu un rotāciju, par planētas veselumu nemaz nerunājot. vajadzēs kaut ko lielāku par mēnesi ietriekt zemē, lai tās vietā sāktu veidoties jauna asteorīdu josla. (nu varbūt arī ar mēnesi pietiktu, ja piemeklētu pareizas trajektorijas un ātrumus)

  5. fuller tieši 30.04.2008 domāja šādi:

    bet to skatu pēdējo es gan bribētu redzēt klātienē..

  6. pravietis maigo tieši 26.07.2008 domāja šādi:

    Nekāda aprekinašana.Bet tuvoties asteorida nometis zeme. Pec 2010.gada.

  7. kuce tieši 20.09.2008 domāja šādi:

    blefs...

  8. rancune tieši 21.09.2008 domāja šādi:

    Domāju, par cik visumā nav gravitācijas, šīs masu attiecības nav tik nozīmīgas, un arī satelīts var izkustināt asteroīdu pietiekami. Pagalam slikts piemērs ir, ka arī mēs ūdenī smagus priekšmetus varam izkustināt daudz vieglāk (arī simulācijas pirms došanās kosmosā notiek baseinos ar ūdeni). 450 pret 1 ir ļoti maza iespēja :)

  9. bailigais no Apofisa tieši 10.01.2009 domāja šādi:

    es domaju kad buus slikti jo man buus ap 30 gadiem kad tas iespejams notiks :(

  10. elmurcis tieši 13.01.2009 domāja šādi:

    Tā kā līdz iespējamajai sadursmei vēl ir palikuši vismaz 27 gadi, tad
    Visās filmās par šāda veida tēmu tiek veiktas misijas uz asteroīdu/komētu, tiek uzlikti spridzekļi, kurus vēlāk no attāluma uzspridzina - līdz tam vēl ir vairākas desmitgades jānodzīvo. Vislabākais variants būtu atomieroču izmantošana orbītas izmainīšanai. Pasaulē šobrīd ir vismaz 12000 kodolgalviņu. Ja vismaz 100 vai vairāk nogādātu orbītā ap Mēnesi (tā ir drošāk), kur tās visas samontētu vienā milzīgā kodolraķetē. Pēc tam vadoties pēc aprēķiniem izskaitļotu to momentu, kad atomsprādziens visspēcīgāk novirzītu asteroīdu no kursa (vēlams vismaz pāris mlj. km no Zemes un brīdī, kad asteroīdu no Zemes aizsedz Mēness - triecienvilnis kosmosā izplatās ļoti tālu) un palaiž mega-kodolraķeti, kas novirza asteroīdu. Zeme izglābta + pāris simti kodolgalviņu likvidētas.

  11. Barmens tieši 13.01.2009 domāja šādi:

    200 miljardu tonnu!!!!? Nav kautka bisku par daudz prieks tik maza asteorida? Un vispar, kas tie par minejumiem 1 pret 450? Tad jau iespeja ka tas iekritis Atlantijas okeana ari ir 1 pret 450.
    Vaitad cilveku dziviba nav tik svariga, lai apvienotu pasaules superdatorus un aprekinatu kur un cikos tas Apofis ietrieksies?

  12. Drago tieši 13.01.2009 domāja šādi:

    *ja asteroīds sadursies ar Zemi, tas radīs milzīgu dzelzs un irīdija *bumbu (aptuveni 320 m šķērsizmērā),

    nevaru notureeties :D
    interesanti, kaa to izteeloties ja asteroiids sadursires ar zemi, tas radiis dzelzs bumbu - jams nokritiis uz zemes, piecelsies, un ies uz tuveejo kaltuvi radiit attieciigo dzelz un iriidija bumbu? :D kautkaa trakoti nosleepumaina jeega teikumam sanaak ;)
    varbuut nevajag tik trakoti steigties ar jaunumu tulkoshanu, veel jo vairaak njemot veeraa, ka peedeejaas dienaas pa 3-4 jaunumiem dienaa tiek publiceeti? no liekaam dazaam stundaam taksh nekas nenomirs, toties portaals nesaaks kljuut liidziigs kkaadam anekdoshu portaalam :D

  13. Redaktors tieši 14.01.2009 domāja šādi:

    ... un AFP visticamāk domājuši, ka Zeme nav tikai zeme, bet planēta, kura sākas jau ar atmosfēras augšējiem slāņiem. Attiecīgi, ienākot atmosfērā, asteroīds tiks pakļauts berzes spēku ietekmei ar visām izrietošajām sekām.

    Katrā ziņā mēs ļoti labprāt gaidīsim kvalitatīvus rakstus, kurus mums nebūtu jālabo un tos mēs ar lielāko prieku publicēsim.

  14. drago tieši 14.01.2009 domāja šādi:

    domaaju, ja dotajaa vietaa piemainiitu uz tipa
    "asteroiids (taa kodols) sastaav paarsvaraa no dzelzs un iriidija, taa massa sastaada aptuveni tik un tik, diametrs - tik un tik".

    es saprotu, ka raksta tulkoshana - taa nav pastaiga parkaa, un aiznjem laiku un speekus, bet nu....
    bet nu ja paareejiem viss liekas ok, tad jau varbuut arii var nesatraukties. tas galugalaa vairaak ir portaala vadiibas politikas jautaajums :D

  15. artis tieši 26.01.2009 domāja šādi:

    If the asteroid strikes a satellite in 2029, that will change its trajectory making it hit earth on its next orbit in 2036.

    mmm..es nesaprotu šitos periodus, bet kas tagad? Elementāra matemātika=..2036-2029=7 gadi (tātad tas ir tas periods kura laikā Apofis apriņķo Sauli!!!!)
    Ja tā, tad skatamies atpakaļ...2029-7=2022, tad tālāk 2022-7=2015...un vēl tālāk, jau nesenajās mūsdienās...2015-7=2008 gads...tad ir jautājums, kas notiks 2015, 2022. gadā, vai tad šajos gados nebūs iespējams precizēt un noteikt iespējamās sadursmes varbūtību? Vai kā?

  16. Redaktors tieši 27.01.2009 domāja šādi:

    http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=99942;orb=1

    2029. un 2036. gadi nav vienīgās reizes, kad Apofiss palidos garām, bet tie ir gadi, kad šis objekts atradīsies īpaši tuvu Zemei.

  17. sirsenis tieši 24.02.2009 domāja šādi:

    Apofiss 100 punkti nokritīs tieši uz Manhetenas, nu vismaz uz Bruklinas :)

    Bet ja nopietni tad tur tie augšējie džeki manā 48 gadu dzimšanas dienā pasniegs interesantu dāvanu - milzu akmeni debesīs, cerams ka tas tur arī paliks.
    Interesanti kā tāds akmens izskatīsies no Zemes, un vispār kādi vēl asteorīdi ir lidojuši garām Zemei attālumā kas ir tuvāk nekā Mēness?

  18. Redaktors tieši 24.02.2009 domāja šādi:

    http://www.spaceweather.com/ - šajā lapā tiek publicēti visi konkrētā mēneša asteroīdi, kas pieder pie potenciāli bīstamo asteroīdu grupas. Protams, ir arī tādi, kas nolido garām tuvāk nekā Mēness.

    http://www.cfa.harvard.edu/iau/lists/Dangerous.html - saraksts ar VISIEM PHA objektiem.

  19. sirsenis tieši 24.02.2009 domāja šādi:

    Pie tam paskatījos ka tā ir piektdiena un 13.aprīlis :)

  20. nekas tieši 11.04.2009 domāja šādi:

    2029 gada 13. aprilī mēs varēsim apofisu rdzēt ar neabruņotu aci

  21. cydonia tieši 11.04.2009 domāja šādi:

    arī apollo 13 nedienas notikās 13.aprīlī.

  22. Barons tieši 12.12.2009 domāja šādi:

    Jūs avotus pārbaudījāt?! Apofiss ir 20 miljonu tonnu smags, 170 m diametrā un var iznīcināt teritoriju anglijas lielumā.

  23. voltinss tieši 31.12.2009 domāja šādi:

    nu jaa man tajaa dienaa paliks 40

  24. brīvības statuja tieši 2.02.2016 domāja šādi:

    negribētos lai apofiss ieskren zemē jo man tajā gadā paliek 37 .






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE