Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Aklais randiņš ar Lutēciju (2424/0)


Publicēts: 17.06.2010

Eiropas kosmosa aģentūras komētu medniece Rosetta dodas uz aklo randiņu ar asteroīdu Lutēcija. Zinātniekiem nav nojausmas, kāda izskatās Lutēcija, bet zonde un asteroīds satiksies 2010. gada 10. jūlijā, lai noskaidrotu, kāds gan izskatās "miglā tītais" objekts.

Rosetta palidos garām Lutēcijai sestdienas vakarā tikai 3200 kilometru attālumā. Jau maija beigās zonde sāka vērot Lutēciju, lai misijas kontrolieri savlaicīgi varētu veikt nepieciešamās trajektorijas korekcijas.

Tiek plānots, ka zonde varēs ļoti detalizēti fotografēt asteroīdu vismaz divas stundas. Dati nekavējoties tiks pārraidīti uz Zemi un pirmie attēli tiks publicēti tajā pašā vakarā.

2008. gadā Rosetta palidoja garām asteroīdam Šteins. Arī citas zondes ir pētījušas asteroīdus. Tā kā asteroīdi ir visai unikāli, tad zinātnieki prognozē, ka arī Lutēcija būs visai individuāla.

Šobrīd neviens nezina, kāds izskatās šis asteroīds. Lutēcija, kas riņķo galvenajā asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru, ir tikai niecīgs gaismas punkts pat spēcīgākajos teleskopos. Novērotā spožuma maiņa liecina par to, ka asteroīds rotē un tam ir nevienmērīga virsma. Astronomi ir mēģinājuši noteikt tā formu un izmērus, bet iegūtie rezultāti ir ļoti dažādi.

Sākotnēji domāja, ka Lutēcija ir elipsveida objekts, kura diametrs ir 95 kilometri. Jaunākie aprēķini palielinājuši šo izmēru līdz 134 kilometriem. Rosetta palīdzēs noskaidrot, cik īsti liels ir šis asteroīds, kā arī noteikt tā precīzu formu un sastāvu, kas ir vēl viena mīkla.

Lutēcija ir visai liels asteroīds. Planetārie zinātnieki uzskata, ka tas ir primitīvais asteroīds, kas palicis pāri no Saules sistēmas sākotnējā atlūzu diska. Lielākā daļa pētījumu liecina par labu šai versijai. Tādā gadījumā tas ir C tipa asteroīds, kurš sastāv no primitīviem oglekļa savienojumiem.

Tomēr pastāv arī cits viedoklis, ka Lutēcija ir M tipa asteroīds un uz tās virsmas ir jābūt metāliem.

"Ja Lutēcija ir metālisks asteroīds, tad mēs būsim atraduši lielu vērtību," teica Eiropas kosmosa aģentūras projekta zinātniece Rita Šulce.

Tiek uzskatīts, ka metāliskie asteroīdi ir lielāku asteroīdu metālisko kodolu fragmenti, kas radušies lielākajiem asteroīdiem sadursmju rezultātā sašķīstot mazākos gabalos. Ja Lutēcija ir veidota no metāla vai arī tās sastāvā ir daudz metāla, tad tradicionālā asteroīdu klasifikācijas shēma būs jāpārskata.

"Uz C tipa asteroīdu virsmas nav jābūt metālam," piebilda Šulce.

Rosetta dati varētu atrisināt ne vienu vien sasāpējušu jautājumu, uz kuriem nav iespējams iegūt atbildes, izmantojot pat jaudīgākos teleskopus uz Zemes.

Tiek plānots, ka aptuveni 36 stundas ap vistuvākā kontakta brīdi, Rosetta uzturēs pastāvīgus sakarus ar Zemi. Vienīgie pārtraukumi būs saistīti ar pārslēgšanos starp dažādām stacijām, Zemei rotējot ap savu asi.

Laba sakaru kvalitāte ir nepieciešama, jo nav zināma precīza asteroīda pozīcija un izmērs. Iespējams, ka pēdējā mirklī nāksies veikt trajektorijas korekciju, lai visi instrumenti varētu iegūt pēc iespējas labākas kvalitātes datus.

"Operācijas plāns ir izveidots un mēs esam gatavi veikt izmaiņas jebkurā mirklī," pastāstīja Rosetta operāciju vadītājs Andrea Akkomazzo.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE