1998 QE2 un tā pavadonis
Publicēts: 31.05.2013
Tas, ka lielākā vai mazākā attālumā no Zemes lidinās asteroīdi, vairs nav nekāds pārsteigums. Jo īpaši daudz par šiem nelūgtajiem viesiem no kosmosa tiek runāts kopš 2013. gada 15. februāra, kad neliels asteroīds uzsprāga virs Čeļabinskas Krievijā. Tajā dienā Zemei garām lidoja arī viens nedaudz lielāks asteroīds - 2012 DA14. Šodien Zemei vistuvāk savā orbītā pielidos īsts milzenis - 2,7 kilometrus lielais 1998 QE2. Lai arī Zemei un tās iedzīvotājiem nav ne mazākā pamata satraukumam, astronomi šo notikumu uzskata par lielisku izdevību, jo asteroīds ir liels un atrodas salīdzinoši tuvu, lai to varētu labi izpētīt ar radaru palīdzību.
"Tas ir liels asteroīds, tādēļ tas būs viens no vislabākajiem radara izpētes objektiem šogad," teica Lānss Benners no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas.
"Kā teica mans sens draugs, radarastronoms Stīvs Ostro, kosmosa kuģis Zeme palidos garām asteroīdam, tādēļ mēs izmantosim radaru iespējas, lai noskaidrotu pēc iespējas vairāk," piebilda zinātnieks.
Vistuvākajā orbītas punktā (2013. gada 31. maijā plkst. 23:59 pēc Latvijas laika) asteroīds atradīsies 5,8 miljonu kilometru attālumā no Zemes, kas ir aptuveni 15 reizes tālāk nekā Mēness.
"Šādā attālumā gan Goldstounas, gan Aresībo radariem vajadzētu spēt iegūt detalizētus 1998 QE2 attēlus," teica Benners. "Tiem vajadzētu būt ne mazāk detalizētiem kā citu asteroīdu fotogrāfijām, kas iegūtas kosmiskajiem aparātiem lidojot garām asteroīdiem."
Goldstounas radara attēlos, kas iegūti 29. maijā, redzams, ka 1998 QE2 nav viens pats. Tas ir binārais asteroīds. Aptuveni 16% no Zemei tuvajiem asteroīdiem, kuru diametrs ir lielāks par 200 metriem, atrodas divu vai pat trīs objektu sistēmās. Radara attēli liecina, ka primārā asteroīda diametrs ir aptuveni 2,7 kilometri. Tā rotācijas periods ap savu asi ir mazāks nekā četras stundas. Jau tobrīd radara attēlos bija pamanāmi tumšāki laukumi, kas varētu liecināt par padziļinājumiem. Sākotnējie aprēķini liecina, ka pavadoņa diametrs varētu būt aptuveni 600 metri. Iegūto attēlu izšķirtspēja ir 75 metri uz pikseli.
Benneram intriģējoša šķiet asteroīda tumšā virsma. Saskaņā ar Spitzer teleskopa datiem, 1998 QE2 atstaro tikai 6% no saņemtās gaismas, kas nozīmē, ka šis asteroīds ir melnāks nekā ogle.
"Attiecīgi tā uzbūve varētu līdzināties asteroīdam 101955 Bennu, kas ir NASA OSIRIS-REx misijas mērķis," paskaidroja Benners.
OSIRIS-REx starts ieplānots 2016. gadā. Kosmiskais aparāts aizlidos līdz Zemei tuvajam asteroīdam Bennu, ieies orbītā ap to. Viens no misiajs galvenajiem mērķiem ir parauga atgādāšana atpakaļ uz Zemi.
Zinātniekiem Bennu šķiet interesants divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir ar aglekli bagāts asteroīds, kura sastāvā varētu būt aminoskābes un citas dzīvībai svarīgas organiskās molekulas. Otrkārt, tas ir tāds asteroīds, kuru NASA varētu vēlēties noķert. OSIRIS-REx ir daļa no NASA plāniem atrast, izpētīt un pārvietot asteroīdu, kuru pēc tam klātienē pētītu astronautu komanda.
Tā kā 1998 QE2 ir līdzīgs Bennu, 31. maijā garām lidojošā asteroīda izpēte varētu sniegt labāku priekšstatu par OSIRIS-REx misijas mērķi.
Lai arī 1998 QE2 vistuvāk Zemei atradīsies 31. maijā, labākais laiks novērojumiem būs jūnija sākumā, kad šis asteroīds būs redzams ziemeļu puslodes debesīs. Tad tā Saules apgaismotā puse būs pavērsta pret Zemi. Vaļasprieka astronomi, kuru rīcībā būs lielāki teleskopi, varēs novērot šo objektu. 3. un 4. jūnijā tā zvaigžņlielums varētu sasniegt 11.
Kamēr vaļasprieka astronomi ķers ātri lidojošo objektu Svaru un Čūskneša zvaigznājos, NASA radari ar radioviļņu palīdzību palīdzēs mums ieraudzīt šīs pasaules virsmu.
Asteroīds 1998 QE2 tika atklāts 1998. gadā LINEAR programmas ietvaros.
NASA
Komentāri
