ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Devītā planēta gaida savu atklājēju

Devītā planēta gaida savu atklājēju (3522/9)


Publicēts: 21.01.2016
Saules sistēmas Devītās planētas orbīta ir izteikti elipsveida. Tās masa aptuveni 10 reizes pārsniedz Zemes masu. Devītās planētas orbīta vidēji atrodas aptuveni 20 reizes tālāk nekā Neptūna orbīta. Viens gads uz tās ilgst no 10 000 līdz 20 000 Zemes gadiem. Varat tikai iztēloties, kāds aukstums valda uz šīs tālās pasaules, kura "diriģē" daudzu Koipera…
Uz Rosetta komētas virsmas ir ūdens ledus

Uz Rosetta komētas virsmas ir ūdens ledus (1665/0)


Publicēts: 14.01.2016
Lai arī ūdens tvaiks ir galvenā Čurjumova-Gerasimenko (67P) komētas izplūdes gāzu maisījuma sastāvdaļa, tiek uzskatīts, ka lielākā daļa ūdens ledus atrodas zem virsmas. Līdz šim uz virsmas atrasti tikai daži ūdens ledus atsegumi. Viens no šādiem reģioniem, kur 2014.gadā ir konstatēts ūdens ledus, ir Imhotep. Rosetta VIRTIS infrasarkano staru instrumenta…
Jaunākie Plutona attēli ar līdz šim vislielāko izšķirtspēju

Jaunākie Plutona attēli ar līdz šim vislielāko izšķirtspēju (1922/0)


Publicēts: 8.12.2015
Katru nedēļu flīģeļa izmēra kosmiskais aparāts New Horizons uz Zemi nosūta datus, kuri iegūti 2015.gada 14.jūlijā, kad zonde lidoja cauri Plutona sistēmai. Jaunākie attēli ir fotografēti tuvu brīdim, kad New Horizons atradās vistuvāk Plutonam. Attēlu izšķirtspēja ir 77 līdz 85 metri uz pikseli. Tie ir līdz šim augstākās izšķirtspējas attēli, kurus skatījusi…
Iznīcībai nolemtais Foboss

Iznīcībai nolemtais Foboss (2140/0)


Publicēts: 11.11.2015
Foboss riņķo nieka 6000 kilometru attālumā no Marsa virsmas. Tas ir vismazākais attālums, kāds šķir pavadoni no planētas Saules sistēmā. Marsa gravitācija velk Fobosu arvien tuvāk un tuvāk, aptuveni 2 metrus 100 gados. Visticamāk, ka garās un seklās rievas uz Fobosa virsmas ir pirmās pazīmes, ka pavadoņa struktūra lēnām sabrūk. Zinātnieki uzskata, ka…
100 grami sekundē

100 grami sekundē (2024/4)


Publicēts: 6.11.2015
Ja pārdevēja katru dienu no kases paņem 1 centu, tad vienas dienas ietvaros tas šķiet sīkums, bet, ja šī sīkā zagšana turpinās gadiem un gadu desmitiem, pazudusī summa jau šķitīs ievērojama. Tieši tas noticis ar Marsa atmosfēru, kas Saules sistēmas pirmsākumos ir bijusi pietiekami blīva, lai uzturētu mitru un siltu vidi, bet laika gaitā tā ir palēnām…
2015 TB145 portreti

2015 TB145 portreti (1619/1)


Publicēts: 5.11.2015
Droši vien labi atceraties aptuveni 600 metrus lielā asteroīda 2015 TB145 lidojumu garām Zemei. Savā orbītā ap Sauli vistuvāk Zemei milzīgais bluķis pielidoja Helovīna vakarā, 2015.gada 31.oktobrī, aptuveni plkst. 19:00 pēc Latvijas laika. Attēli, kas iegūti 30.oktobrī ar Aresibo radioteleskopu, atklāja, ka asteroīds bija pienācīgi izdekorējies, lai…
31.oktobra

31.oktobra "konfekte" - asteroīds 2015 TB145 (2691/6)


Publicēts: 29.10.2015
2015.gada 31.oktobrī Zemei garām palidos aptuveni 400 metrus liels asteroīds. Pamata satraukumam nav nekāda, šoreiz "garām" tiešām nozīmē, ka palidos garām. Asteroīds 2015 TB145 vistuvākajā punktā atradīsies aptuveni 480 000 km attālumā jeb tālāk nekā Mēness. Lai arī ar neapbruņotu aci šis objekts nebūs redzams, to varēs pamanīt teleskopā kā mazu zvaigznīti.…
Spirta brūzis kosmosā

Spirta brūzis kosmosā (1948/1)


Publicēts: 26.10.2015
Tas, ka uz komētām sastopams ūdens ledus, nevienu vairs neizbrīna. Arī organisko molekulu klātbūtne vairs nešķiet nekāda sensācija. Tomēr Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2) ir piesaistījusi zinātnieku uzmanību ar pavisam interesantu organisko vielu kombināciju. No šīs komētas izplūstošo vielu maisījumā ir konstatēts spirts un cukurs.
Kas izrakņājis Plutonu?

Kas izrakņājis Plutonu? (1925/2)


Publicēts: 19.10.2015
Jo vairāk Plutona attēlu mēs saņemam no NASA zondes New Horizons, jo aizraujošāka kļūst šī tālā pundurplanēta. Mēs esam redzējuši gan Plutona "sirdi", gan ledus kalnus, gan neparastos, ķirzakas ādai līdzīgos veidojumus. Jaunākajā attēlā redzams apgabals, kas atrodas milzīgajā Plutona "sirdī", kuru izraibinājušas dažāda izmēra bedres attēlā pa labi,…
Cassini pēdējie trīs lidojumi garām Enceladam

Cassini pēdējie trīs lidojumi garām Enceladam (1720/1)


Publicēts: 16.10.2015
Lai cik skumīgi arī nebūtu, bet Cassini darba mūžs neglābjami tuvojas noslēgumam. Šogad notiek pēdējie trīs lidojumi tuvu garām Saturna pavadonim Enceladam, no kuriem pirmais notika jau 14.oktobrī, bet nākamie divi plānoti 28. oktobrī un 19. decembrī. Pirmā pārlidojuma laikā Cassini fotografēja Encelada ziemeļpolu, tuvākajā punktā atrodoties 1839 km…