Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Opportunity un viesulis

Opportunity un viesulis (1417/0)


Publicēts: 7.04.2016
Pārvarot 32 grādu slīpumu, NASA Marsa izpētes visurgājējs Opportunity lūkojās lejup no Knudsena kores uz Maratona ieleju un nofotografēja putekļu viesuli. Attēls fotografēts 2016.gada 31.martā, kad Opportunity uz sarkanās planētas aizvadīja 4332 Marsa dienu.
Iesaldētā vēsture

Iesaldētā vēsture (1644/4)


Publicēts: 29.03.2016
NASA kosmiskais aparāts New Horizons ir pamanījis vairākus miljoniem vai pat miljardiem gadu senas pagātnes lieciniekus uz mazās planētas Plutona. Viens no tādiem ir nelielais kalnu ezeriņš uz ziemeļiem no Sputnik Planum. Iespējams, ka senatnē, kad Plutona atmosfēras spiediens bija augstāks un uz mazās planētas valdīja siltāki laikapstākļi, šķidrums…
Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā

Komēta rada haosu Marsa magnetosfērā (1554/0)


Publicēts: 10.03.2016
Tikai dažas nedēļas pirms 2014.gada oktobra, kad Marsam garām pabrāzās komēta C/2013 A1 (Siding Spring), ap sarkano planētu sāka riņķot NASA kosmiskais aparāts MAVEN. Laikā, kad komēta atradās tuvu planētai, daļa MAVEN instrumentu tika izslēgti, līdzīgi kā citiem orbītā esošajiem aparātiem. Tomēr atsevišķi MAVEN instrumenti darbojās un ieguva tādus…
Ūdens ledus, peldošie kalni un zilā atmosfēra

Ūdens ledus, peldošie kalni un zilā atmosfēra (1810/5)


Publicēts: 6.02.2016
Lai arī kosmosa izpētes un apguves sfēru ik pa brīdim pāršalc kāda sensācija un jaunatklājums, Plutons joprojām spēj piesaistīt uzmanību ar saviem neparastajiem veidojumiem uz virsmas un arī atmosfērā. Jaukākajos datos, kas saņemti no NASA zondes New Horizons, redzams, ka ūdens uz Plutona ir sastopams daudz lielākā apjomā. Iespējams, ka slāpekļa ledāji…
Devītā planēta gaida savu atklājēju

Devītā planēta gaida savu atklājēju (3094/9)


Publicēts: 21.01.2016
Saules sistēmas Devītās planētas orbīta ir izteikti elipsveida. Tās masa aptuveni 10 reizes pārsniedz Zemes masu. Devītās planētas orbīta vidēji atrodas aptuveni 20 reizes tālāk nekā Neptūna orbīta. Viens gads uz tās ilgst no 10 000 līdz 20 000 Zemes gadiem. Varat tikai iztēloties, kāds aukstums valda uz šīs tālās pasaules, kura "diriģē" daudzu Koipera…
Uz Rosetta komētas virsmas ir ūdens ledus

Uz Rosetta komētas virsmas ir ūdens ledus (1405/0)


Publicēts: 14.01.2016
Lai arī ūdens tvaiks ir galvenā Čurjumova-Gerasimenko (67P) komētas izplūdes gāzu maisījuma sastāvdaļa, tiek uzskatīts, ka lielākā daļa ūdens ledus atrodas zem virsmas. Līdz šim uz virsmas atrasti tikai daži ūdens ledus atsegumi. Viens no šādiem reģioniem, kur 2014.gadā ir konstatēts ūdens ledus, ir Imhotep. Rosetta VIRTIS infrasarkano staru instrumenta…
Jaunākie Plutona attēli ar līdz šim vislielāko izšķirtspēju

Jaunākie Plutona attēli ar līdz šim vislielāko izšķirtspēju (1634/0)


Publicēts: 8.12.2015
Katru nedēļu flīģeļa izmēra kosmiskais aparāts New Horizons uz Zemi nosūta datus, kuri iegūti 2015.gada 14.jūlijā, kad zonde lidoja cauri Plutona sistēmai. Jaunākie attēli ir fotografēti tuvu brīdim, kad New Horizons atradās vistuvāk Plutonam. Attēlu izšķirtspēja ir 77 līdz 85 metri uz pikseli. Tie ir līdz šim augstākās izšķirtspējas attēli, kurus skatījusi…
Iznīcībai nolemtais Foboss

Iznīcībai nolemtais Foboss (1759/0)


Publicēts: 11.11.2015
Foboss riņķo nieka 6000 kilometru attālumā no Marsa virsmas. Tas ir vismazākais attālums, kāds šķir pavadoni no planētas Saules sistēmā. Marsa gravitācija velk Fobosu arvien tuvāk un tuvāk, aptuveni 2 metrus 100 gados. Visticamāk, ka garās un seklās rievas uz Fobosa virsmas ir pirmās pazīmes, ka pavadoņa struktūra lēnām sabrūk. Zinātnieki uzskata, ka…
100 grami sekundē

100 grami sekundē (1724/4)


Publicēts: 6.11.2015
Ja pārdevēja katru dienu no kases paņem 1 centu, tad vienas dienas ietvaros tas šķiet sīkums, bet, ja šī sīkā zagšana turpinās gadiem un gadu desmitiem, pazudusī summa jau šķitīs ievērojama. Tieši tas noticis ar Marsa atmosfēru, kas Saules sistēmas pirmsākumos ir bijusi pietiekami blīva, lai uzturētu mitru un siltu vidi, bet laika gaitā tā ir palēnām…
2015 TB145 portreti

2015 TB145 portreti (1343/1)


Publicēts: 5.11.2015
Droši vien labi atceraties aptuveni 600 metrus lielā asteroīda 2015 TB145 lidojumu garām Zemei. Savā orbītā ap Sauli vistuvāk Zemei milzīgais bluķis pielidoja Helovīna vakarā, 2015.gada 31.oktobrī, aptuveni plkst. 19:00 pēc Latvijas laika. Attēli, kas iegūti 30.oktobrī ar Aresibo radioteleskopu, atklāja, ka asteroīds bija pienācīgi izdekorējies, lai…
MĒNESS FĀZE