Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

NASA izvēlas nolaišanās vietas uz Marsa

NASA izvēlas nolaišanās vietas uz Marsa (2938/0)


Publicēts: 17.04.2003
MER (Marsa izpētes misija) nolaišanās izlozē uzvarējuši – Meridiani līdzenums (Meridiani Planum) un Guseva krāteris.
Jupitera Tumšais plankums

Jupitera Tumšais plankums (4910/0)


Publicēts: 28.03.2003
Vairāk nekā gadsimtu astronomi domāja, ka Lielais Sarkanais plankums ir milzīgākā parādība uz Jupitera. Bet tagad tā vairs nav. Attēli, kuri iegūti ar NASA Cassini kosmosa kuģi, atklāj kaut ko vēl lielāku.
Marsa ledāju kausēšana

Marsa ledāju kausēšana (3718/0)


Publicēts: 18.03.2003
Intriģējošās un daudz pētītās gravas uz Marsa iespējams nav radījis ūdens, kas izplūst no pazemes avotiem. Visticamāk šie veidojumi ir radušies kūstot sniegam. Tādejādi zinātniekiem ir pamats domāt, ka uz sarkanās planētas norit procesi, kas varētu nodrošināt dzīvības eksistenci.
Jupitera pavadoņu skaits pakāpjas līdz 52

Jupitera pavadoņu skaits pakāpjas līdz 52 (5744/0)


Publicēts: 11.03.2003
Joviana sistēmas pavadoņu skaits ir pakāpies uz 52, pateicoties pēdējo nedēļu atklājumiem – 12 pavadoņiem. Šos atklājumus īstenoja Skota Šeperda un Deivida Jevita komanda, kas strādā Havaju salu astronomijas institūtā. Notikumi risinājās ļoti strauji. Sākums datējas ar 5. martu.
Urāns: otrs gredzenu pavēlnieks

Urāns: otrs gredzenu pavēlnieks (5526/0)


Publicēts: 5.03.2003
Nepievilieties, attēlā redzamā “visu redzošā acs” nav Saules sistēmas gredzenu pavēlnieks Saturns.
Vai šobrīd uz Marsa ir ūdens?

Vai šobrīd uz Marsa ir ūdens? (3051/0)


Publicēts: 10.02.2003
Uz Marsa virsmas redzamās tumšās svītras kanjonu un krāteru sienās varētu liecināt par tekoša ūdens klātbūtni. Šīs svītras, pēc dažu zinātnieku domām, rodas apgabalos, kur notiek ilgstoša termālā aktivitāte zem Marsa virsmas. Sāļais ūdens no dzīlēm, kur to izkausējuši apslēptie izkausētie ieži, sūcas cauri virskārtai. Iespējams process ir līdzīgs gaistošajiem…
Merkura noslēpumi: jauni svelmes un ledus meklējumi

Merkura noslēpumi: jauni svelmes un ledus meklējumi (5933/0)


Publicēts: 30.01.2003
Itāļu matemātiķis, kurš mira 1984. gadā, veica aprēķinus, kas palīdzēja Mariner 10 kosmosa kuģim apciemot Merkuru, Saulei vistuvāko planētu. Par godu matemātiķim, Eiropas kosmosa aģentūra (ESA) kuģi, kas nākamais dosies uz Merkuru, nosauca par BepiColombo.
Ekskursija pa Titānu

Ekskursija pa Titānu (3701/2)


Publicēts: 7.01.2003
Jūs pamostieties ilgi pēc pirmās rīta blāzmas uz Titāna, Saturna lielākā pavadoņa. Nav nekādas steigas, jo diena būs gara – 15,9 Zemes dienas, ja gribam būt precīzi.
Lietusgāzes, milzīgi plūdi un nolādētais Marss

Lietusgāzes, milzīgi plūdi un nolādētais Marss (4269/0)


Publicēts: 11.12.2002
Lielākā daļa cilvēku domā, ka uz Marsa kādreiz valdīja silts un mitrs klimats, ka uz šīs planētas varēja būt dzīvība. Bet jaunākie pētījumi rādā, ka šis iedomātais, patīkamais periods ir bijis īss, briesmīgs un tika galīgi iznīcināts katastrofas rezultātā.
Inku pilsēta un citi Marsa jaunumi

Inku pilsēta un citi Marsa jaunumi (3988/0)


Publicēts: 17.10.2002
Marsa Globālais Topogrāfs šā mēneša sākumā sasniedza ievērojamu robežu - šai misijai veltītajā NASA attēlu galerijā tika pievienota 100 000 bilde. Kopējais attēlu skaits jau divas reizes pārsniedz 1970-to gadu Vikinga orbitālās stacijas uzņēmumu skaitu. Jaunajos attēlos redzamās detaļas ir interesantas un intriģējošas. Attēli ir ar augstu izškirtspēju.…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE