ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā

Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā (1972/3)


Publicēts: 6.10.2016
Ja šīs prognozes piepildīsies, tad astronauti, kas dosies uz Marsu, būs daudz labāk informēti par gaidāmajām globālajām putekļu vētrām, kas aptver praktiski visu sarkano planētu. Planetārais zinātnieks Džeimss Širlejs no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas uzskata, ka nākamā globālā putekļu vētra gaidāma jau tuvāko dažu mēnešu laikā. Tā nav priecīga…
Eiropas geizeri

Eiropas geizeri (1505/0)


Publicēts: 26.09.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem iespējams ir izdevies nofotografēt ūdens geizeru izvirdumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas. Tas nozīmē, ka nākotnē plānotās misijas varēs "nogaršot" Eiropas okeāna ūdeņus, neurbjoties cauri kilometriem biezajam ledus slānim, kas klāj intriģējošo Jupitera pavadoni.
Daily Minor Planet

Daily Minor Planet (1478/0)


Publicēts: 21.09.2016
Vai esi kādreiz domājis par to, kādi asteroīdi šobrīd lido garām Zemei? Vai tevi uztrauc tas, cik tie ir lieli, cik tālu tie atrodas un vai ir pamats uztraukumam? Ja atbilde ir jā, tad tev ir paveicies, jo Minor Planet Center sadarbībā ar Oracle Corporation piedāvā jaunu pakalpojumu - Daily Minor Planet, lai atraktīvā un vizuālā veidā informētu ikvienu…
Titāna kanjoni

Titāna kanjoni (1689/0)


Publicēts: 12.08.2016
Ja esat kādreiz bijuši Norvēģijā un redzējuši fjordus vai Lielajā kanjonā ASV, varat iztēloties kaut ko līdzīgu uz Saturna pavadoņa Titāna. Šauri kanjoni ar stāvām sienām atzarojas no Titāna ziemeļu puslodē esošās jūras Ligeia Mare. Atšķirībā no Zemes fjordiem, kurus piepilda sāļais jūras ūdens, uz Saturna pavadoņa tur varētu skaloties šķidri ogļūdeņraži.…
Kas lācītim vēderā?

Kas lācītim vēderā? (1378/0)


Publicēts: 8.08.2016
Lielākā daļa no mums bērnībā ir pamēģinājuši kaut ko izjaukt. Uzšķērstie lāči, sagrieztās lelles un pa detaļām sadalītās mašīnas nenozīmē, ka nākotnē bērns kļūs par maniakālu slepkavu un ļaundari. Tā ir ziņkāre, kuru nedestruktīvos veidos apmierināt ir grūti. Arī pieaugušie nereti mēdz noskaidrot, kas "lācītim vēderā". Tai skaitā astronomi. Debesu ķermeņu…
Lielo krāteru iztrūkums uz Cerēras

Lielo krāteru iztrūkums uz Cerēras (1280/0)


Publicēts: 27.07.2016
Saules sistēmā pārsteigumi un negaidīti atklājumi slēpjas gandrīz vai aiz katra akmens. Mazā planēta Plutons pasaulei sagādāja ne vienu vien pārsteigumu un arī Cerēra cenšas neatpalikt. Šo mazo planētu klāj daudz mazu, relatīvi jaunu krāteru, bet neviena diametrs nepārsniedz 280 kilometrus. Ņemot vērā, ka šis debesu ķermenis Saules sistēmā atrodas vairāk…
Juno ielido Jupitera magnētiskajā laukā

Juno ielido Jupitera magnētiskajā laukā (1760/1)


Publicēts: 1.07.2016
NASA zonde Juno, kas 2016.gada 4.jūlijā ieies orbītā ap Jupiteru, ir ielidojusi milzu planētas magnetosfērā, kur Jupitera dzīlēs notiekošie procesi kontrolē daļiņu kustību kosmosā. Zinātniskie instrumenti ir konstatējuši izmaiņas apkārtējā vidē, kosmiskajam aparātam pārejot no vides, kurā dominēja Saules vējš, uz zonu, kuru pārvalda Jupiters.
Juno ierašanos gaidot

Juno ierašanos gaidot (1624/2)


Publicēts: 28.06.2016
Gatavojoties 2016.gada 4.jūlijā gaidāmajai NASA zondes Juno ieiešanai orbītā ap Jupiteru, astronomi izmantoja Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), lai iegūtu detalizētas milzu planētas fotogrāfijas infrasarkano staru diapazonā un tādejādi piedalītos augstas izšķirtspējas karšu veidošanā. Šī informācija palīdzēs plānot turpmākos…
Saule tiek vainota zādzībā

Saule tiek vainota zādzībā (1363/0)


Publicēts: 31.05.2016
Citplanētas ir veidojušās un riņķo ap citām zvaigznēm. Tās atrodas pagaidām nesasniedzamā attālumā. Zonde, ja cilvēce tādu nosūtītu kādas citplanētas virzienā, savu galamērķi sasniegtu pēc daudziem jo daudziem tūkstošiem gadu. Tomēr ir kāds cerības stariņš, ja Lundas universitātes zinātnieku datorsimulācijas rezultāti izrādītos realitāte. Tad tuvākā…
Komēta ar glicīnu

Komēta ar glicīnu (1381/1)


Publicēts: 31.05.2016
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde Rosetta Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) atmosfērā ir konstatējusi izejvielas, kas tiek uzskatītas par ļoti svarīgām Zemes dzīvības izcelsmē un attīstībā. Viena no tām ir aminoskābe glicīns, kas ir olbaltumvielu sastāvdaļa, bet otra - fosfors, kas ir nozīmīgs elements DNS un šūnu membrānās. Šis atradums norāda,…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE