Asteroīdu iedegums

Publicēts: 23.04.2009
Jaunākajā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature, redzams, ka asteroīdu virsma noveco un paliek sarkanīga daudz ātrāk, nekā agrāk tika uzskatīts. Process, kas ilgst mazāk kā miljons gadus, ir tikai mirklis asteroīda mūžā. Pateicoties šim fundamentālajam atklājumam, astronomi varēs daudz precīzāk saistīt asteroīda izskatu ar tā vēsturi un izskaitļot…

Zinātniski par mistisko

Publicēts: 16.04.2009
Nevienam nav noslēpums, ka visums, neskatoties uz grandiozajiem sprādzieniem, zvaigžņu vēju māksliniecisko darbību un citiem, it kā haotiskajiem procesiem, ir ļoti sakārtots. Saules sistēmas objekti pārvietojas ar tādu precizitāti, ka nav problēmas aprēķināt to atrašanās vietu pat pēc 1000 gadiem. Kā šajā kārtības valstībā ierakstās Planēta X un ne…

Jauna komēta Kasiopejas zvaigznājā

Publicēts: 10.04.2009
Lulina komēta jau ir attālinājusies no Zemes. Debesis nevar palikt tukšā, tādēļ ir atradusies jauna, pietiekami spoža komēta, kuru var saskatīt jau nelielā teleskopā vai pietiekami spēcīgā binoklī. Ji-SWAN komēta šobrīd skatāma Kasiopejas zvaigznājā.

Tejas meklējumos

Publicēts: 10.04.2009
Kamēr daudzi meklē noslēpumaino Nibiru, NASA ir ķērusies pie citas planētas medībām. STEREO zondes šobrīd ielido noslēpumainā visuma reģionā, lai meklētu senas planētas atliekas, kas palīdzētu atrisināt Mēness rašanās mīklas.

Klusā Saule

Publicēts: 2.04.2009
2008. gads bija klusās Saules gads. Lai arī šķita, ka gada otrajā pusē situācija uzlabojas un ledus laikmeta prognozētāji noklusa, jāatzīst, ka 2009. gada sākums nav par matu labāks. Ja jums likās, ka Saule ir pārāk mierīga, tad nākas atzīt, ka tā var būt vēl mierīgāka. Joprojām nav skaidrs, ar ko šāds klusuma periods beigsies.

Venērieši

Publicēts: 25.03.2009
ASV zinātnieki jaunākajā Astrobiology žurnālā secina, ka uz Venēras varētu pastāvēt dzīvība. Zinot kāda ir Venēra, šāds apgalvojums šķiet vairāk nekā dīvains. Virsmas temperatūra virs 400 grādiem pēc Celsija šķiet neiespējama ne tikai visekstrēmākajām karstumu mīlošajām baktērijām uz Zemes, bet arī visfantastiskākajām būtnēm rakstnieku garadarbos. Kas…

Saturna kvartets

Publicēts: 18.03.2009
Habla teleskops reizēm mēdz palūkoties uz objektiem, kas atrodas tepat Saules sistēmā. Šoreiz teleskops tika pagriezts pret gredzenoto milzi Saturnu, lai novērotu fantastisku ainu, kad pavadoņu kvartets šķērso planētu.

Auseklītis, Rieteklītis

Publicēts: 15.03.2009
Noteikti esat pamanījuši spožo zvaigzni rietumos pēc Saules rieta. Drīz vien Rieteklītis jeb Vakara zvaigzne kļūs par Auseklīti jeb Rīta zvaigzni. Ne viens vien observatorijas apmeklētājs ir uzdevis jautājumu - Kādēļ Venēra šobrīd izskatās tik spoža?

Deimoss

Publicēts: 10.03.2009
Mēs esam pieraduši, ka HiRISE vēro Marsu un apgādā zemiešus ar burvīgām sarkanās planētas fotogrāfijām. Reizēm MRO kamera pievēršas augstākām lietām. Šoreiz tās redzeslokā nonācis mazākais no Marsa pavadoņiem - Deimoss.

Atklāts Saturna pavadonis G gredzenā

Publicēts: 8.03.2009
Saturna daudzskaitlīgajai pavadoņu saimei, kuras locekļu skaits jau pārsniedz 60, ir pievienojies vēl viens "pavadonītis", kurš atklāts ar NASA Cassini kosmosa kuģa palīdzību. Zinātnieki uzskata, ka šis niecīgais objekts ir galvenais G gredzena materiālu avots.