Asteroīds un Co

Publicēts: 9.08.2009
Lielākā daļa asteroīdu ir vienpatņi. Salīdzinoši nelielai daļai ir viens pavadonis, bet tikai aptuveni 1% no visas asteroīdu populācijas ir divi un vairāk pavadoņi. NASA Goldstone Saules sistēmas radara dati ir palīdzējuši identificēt vienu no šādiem asteroīdiem, kas pieder pie Zemei tuvo asteroīdu grupas.

Frenka Herberta pasaule uz Titāna

Publicēts: 5.08.2009
Cerams esat lasījuši Frenka Herberta slaveno romānu ciklu Kāpa (Dune), kas nenoliedzami ir viens no labākajiem zinātniskās fantastikas darbiem (līdz noteiktam romānu skaitam, protams). Romāna visumā sastopamie nosaukumi tagad būs atrodami arī Saules sistēmā - uz Saturna pavadoņa Titāna.

Saīsināta diena uz Saturna

Publicēts: 29.07.2009
Īsāka darba diena - tas ir patīkami, ja tiek saglabāta tā pati alga, kas par garāku. Īsāka diennakts gan nav pārāk jauki, jo bieži vien nākas secināt, ka vajadzētu vēl kādas stundiņas pieķert klāt pie esošajām 24. Nabaga Saturna iedzīvotāji tikko ir piedzīvojuši diennakts saīsinājumu, jo Zemes astrofiziķi ir precizējuši diennakts ilgumu uz gredzenotā…

Jupitera rēta

Publicēts: 23.07.2009
Entonija Veslija nesenais atklājums uzjundīja pasaules saziņas tīklu. Kādas tik versijas neuzpeldēja par Saules sistēmas mazā ķermeņa sadursmi ar milzu planētu! Izskanēja informācija par Zemes izmēra citplanētiešu kuģiem, milzu planētu, kas ietriekusies Jupiterā, par iespējamo apokalipsi, kuru novērsis mūsu sistēmas milzis. Lai arī kāda nebūtu bijusi…

Encelada ķīmija

Publicēts: 22.07.2009
ASV un Ķīnas zinātnieku jaunākais atklājums vēl vairāk nostiprina šķidra ūdens okeāna esamības pozīcijas uz Encelada. Gāzu un ledus kristāliņu izplūdes strūklās, kas plūst no pavadoņa dienvidpola, ir izdevies atklāt amonjaku, dažādas organiskās vielas un, iespējams, argonu.

Uzbrukums Jupiteram - apstiprināts

Publicēts: 21.07.2009
"Es pamanīju tumšu plankumu, kas parādījās manā redzes lokā Jupitera dienvidpola apvidū. Es nodomāju, ka tā ir parasta tumšā, polārā vētra. Kad tas arvien vairāk tuvojās redzeslauka centram, es sapratu, ka tas nav tikai tumšs, tas ir melns. Tas bija patiesi melns plankums."

Krāsainie velni

Publicēts: 16.07.2009
Ja jūs paraugaties uz šo fotogrāfiju, tad šķiet, ka tā ir kāda kļūda. Apakšējā attēla daļa tiešām atgādina Marsu, bet tas, kas redzams augšpusē, vairāk izskatās pēc nepilnības attēla iegūšanas vai apstrādes procesā.

Zemes māsa Venēra

Publicēts: 15.07.2009
Venus Express ir pabeidzis zīmēt pirmo Venēras dienvidu puslodes karti, izmantojot infrasarkanā starojuma spektra datus. Jaunā karte liek domāt, ka mūsu kaimiņplanēta agrāk ir bijusi daudz līdzīgāka Zemei. Tur, iespējams, ir bijusi spēcīgāka plātņu tektonika un pat ūdens okeāns.

Galileja planēta

Publicēts: 12.07.2009
Profesors Deivids Džemisons pēta Galileo pierakstus, kas tapuši pirms 400 gadiem, jo uzskata, ka šajos rokrakstos ir aprakti pierādījumi, kas liecina par to, ka Galileo Galilejs savā laikā atklāja planētu, kuru mēs mūsdienās pazīstam kā Neptūnu.

Kā sameklēt asteroīdu?

Publicēts: 8.07.2009
Vakar noskaidrojām, ka visiespējamākais veids, kā iedabūt sevi kosmosā, būtu atrast kādu asteroīdu vai komētu. Ja komēta tiktu nosaukta jūsu vārdā, tad asteroīdam jūs varētu ieteikt nosaukumu, kas atbilstu noteikumiem. Jātiek galā tikai ar pēdējo šķērsli - jāatrod šis objekts.