StarSpace konkurss 2020
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Viesis no Tatuīnas?

Viesis no Tatuīnas? (1102/0)


Publicēts: 21.03.2018
Ja esi Zvaigžņu karu cienītājs, tad zināsi, ka Tatuīna ir dubultzvaigžņu sistēma. Zinātnieki uzskata, ka lielākā daļa zvaigžņu Piena Ceļa galaktikā atrodas pa pāriem. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka pirmais viesis no starpzvaigžņu vides ir izrādījies asteroīds, kurš visticamāk atlidojis no dubultzvaigžņu sistēmas. Tā uzskata doktora Alana Džeksona…
Kosmiskais starojums Zemes tuvumā kļūst intensīvāks

Kosmiskais starojums Zemes tuvumā kļūst intensīvāks (1407/3)


Publicēts: 6.03.2018
NASA Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) ir aprīkots ar instrumentu CRaTER (Cosmic Ray Telescope for the Effects of Radiation), kas analizē kosmiskā starojuma intensitāti Mēness tuvumā. Jau pirms četriem gadiem profesors Nātans Švadrons un viņa kolēģi no Ņūhempšīras universitātes pievērsa uzmanību mērījumu rezultātiem, kas liecināja, ka starojuma intensitāte…
Būrī ieslodzītā enerģija

Būrī ieslodzītā enerģija (1185/0)


Publicēts: 24.02.2018
Uzliesmojumi uz Saules ir saistīti ar aktīvajiem reģioniem. Bieži vien uzliesmojumiem seko koronālās masas izvirdums, kad starpplanētu telpā tiek izmesta Saules matērija. Tomēr ne vienmēr spēcīgus uzliesmojumus pavada izvirdums. Lai noskaidrotu, kas nosaka, vai uzliesmojumam sekos izvirdums vai nē, astrofiziķis Tahars Amari no Parīzes Politehniskās…
Noikuma krāteris uz Marsa

Noikuma krāteris uz Marsa (1374/0)


Publicēts: 19.01.2018
Vācu fiziķis un planetārais zinātnieks Gerhards Noikums ir viens no Mars Express misijas veidotājiem, kura vadībā tika radīta augstas izšķirtspējas stereo kamera, ar kuras palīdzību var pētīt Marsa topogrāfiju un ģeoloģiju. Godinot 2014.gadā mūžībā aizgājušo zinātnieku, viņa vārdā nosaukts 102 kilometrus liels krāteris, kas atrodas Noachis Terra reģionā.
Apraktais ledus

Apraktais ledus (1332/1)


Publicēts: 15.01.2018
Ja nu ūdens trūkums atturēja tevi no pārcelšanās uz Marsu, tagad vari būt pārliecināts, ka tas bagātīgos apjomos ir atrodams ne tikai polārajos ledājos, bet arī siltākos platuma grādos. Izmantojot Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) datus, zinātnieki ir atklājuši astoņas vietas uz sarkanās planētas, kur zem pāris metru bieza putekļu un klinšu atlūzu slāņa…
Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas

Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas (1372/0)


Publicēts: 14.12.2017
Saules sistēmā Marss šobrīd nav mums pazīstamām dzīvības formām draudzīga planēta. MAVEN misijas ietvaros zinātnieki pūlas noskaidrot, kā mainās sarkanās planētas atmosfēra mūsdienās un kāda tā varētu būt bijusi planētas pastāvēšanas pirmsākumos. Iegūtās zināšanas ne tikai palīdz izprast Zemes aukstā un sausā kaimiņa attīstību, bet arī ielūkoties Zemes…
Marsa pirmatnējā pirts

Marsa pirmatnējā pirts (1316/1)


Publicēts: 10.12.2017
Brauna universitātes zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi par to, kā uz Marsa ir veidojušies filosilikāti jeb māli. Ja šī teorija apstiprinātos, sarkanās planētas vēsturi nāktos pilnībā pārrakstīt. Zinātnieki cer, ka nākamā mobilā laboratorija jeb visurgājējs, kas dosies uz Marsu jau 2020.gadā, varētu palīdzēt noskaidrot, kura no Marsa pagātnes…
NASA meklē 2014 MU69 krustvecāku(-s)

NASA meklē 2014 MU69 krustvecāku(-s) (1094/0)


Publicēts: 7.11.2017
2019.gada 1.janvāri gaidām ar nepacietību ne jau tādēļ, ka iestāsies kārtējais jaunais gads, bet gan tādēļ, ka NASA kosmiskais aparāts New Horizons lidos garām Koipera joslas objektam (486958) 2014 MU69. Šāds oficiālais nosaukums ir grūti iegaumējams, tādēļ NASA un New Horizons komanda aicina ikvienu piedalīties vārda došanas kampaņā, iesniedzot savus…
Asteroīds 2012 TC4

Asteroīds 2012 TC4 (1288/0)


Publicēts: 11.10.2017
2017.gada 12.oktobrī nedaudz pirms 9:00 pēc Latvijas laika savā ceļā apkārt Saulei Zemei vistuvāk atradīsies neliels asteroīds - 2012 TC4. Tiek lēsts, ka tas varētu būt 10 līdz 30 metrus liels. Tuvākajā punktā asteroīds atradīsies aptuveni 42 000 km attālumā, kas ir aptuveni 10 reizes tuvāk nekā Mēness, bet nedaudz tālāk kā lielākā daļa sakaru pavadoņu.…
Tā kā komēta, bet nav komēta

Tā kā komēta, bet nav komēta (1475/4)


Publicēts: 25.09.2017
2016.gada septembrī asteroīds 288P atradās vistuvāk Zemei savā orbītā ap Sauli. Starptautiska astronomu komanda Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta speciālistu vadībā novēroja šo objektu, izmantojot Habla teleskopu. 288P atrodas asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu. Pētījuma ietvaros fotografētie attēli atklāja, ka tas nav viens objekts,…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!