Pasmelt smiltis ... un padzerties

Publicēts: 27.09.2013
Pirms kāda laika NASA Marsa izpētes mobilā laboratorija Curiosity veica Marsa smilšu ķīmisko analīzi. Kā liecina rezultāti, smalkais materiāls satur dažus procentus ūdens. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nonāksiet uz Marsa un aptrūksies ūdens, varēsiet pasmelt smiltis, tās pakarsēt un iegūt vērtīgo šķidrumu.

Kur paslēpies metāns uz Marsa?

Publicēts: 20.09.2013
Metāns ir viens no visbiežāk sastopamajiem ogļūdeņražiem Saules sistēmā. Tas var veidoties gan neorganiskos, gan organiskos procesos. Tādēļ fakts, ka uz Marsa agrāk bija izdevies konstatēt metāna klātbūtni, sniedza kaut nelielas cerības "marsiešu" piekritējiem. Tomēr NASA Marsa izpētes visurgājējam Curiosity metānu līdz šim Marsa atmosfērā nav izdevies…

Skaistule ISON

Publicēts: 26.07.2013
Ar Habla teleskopu 2013. gada aprīlī fotografēto attēlu kompozīcijā Saules virzienā lidojošā ISON komēta "peld" Visuma melnumā, kas izraibināts ar tālākām un tuvākām zvaigznēm un galaktikām. Ledainā "astes zvaigzne" atgādina kurkuli, kas peld dziļā kosmisko brīnumu dīķī.

ISON tuvojas

Publicēts: 24.07.2013
Ir komētas, kas pat iespaidīgos teleskopos izskatās tikai kā mazas pūkainas zvaigznītes. Ir tādas, kas pamanāmas binoklī. Ir tādas, kuras atstāj pēdas tikai astronomijas katalogos. Tomēr šad tad Zemi un tās iedzīvotājus ar savu klātbūtni aplaimo tādas "astes zvaigznes", par kurām tiek runāts gadiem un pat gadu simtiem ilgi. Iespējams, ka viena no šādām…

Okeāns uz Marsa

Publicēts: 19.07.2013
Mūsdienās Marss ir sausa, smilšaina planēta, uz kuras ūdens nav satopams šķidrā formā. Tomēr tā nav bijis vienmēr. Kalifornijas Tehnoloģiju institūta (Caltech) zinātnieki ir atklājuši pierādījumus izžuvušai deltai uz Marsa, kur senatnē okeānā ieplūdusi upe. Šis okeāns, ja tāds patiešām ir pastāvējis, pārklāja lielāko daļu Marsa ziemeļu puslodes, aizņemot…

Lidojums virs Hebes Chasma

Publicēts: 16.07.2013
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmiskā aparāta Mars Express iegūtie dati ir ļāvuši izveidot virtuālu lidojumu virs Hebes Chasma, kas atrodas Valles Marineris ziemeļu daļā. Valles Marineris ir aptuveni 4000 km garš, 200 kilometrus plats un 10 kilometrus dziļš kanjons. Tas ir ne tikai lielākais kanjons uz Marsa, bet arī visā Saules sistēmā.

S/2004 N1 jeb ko nepamanīja Voyager 2

Publicēts: 16.07.2013
Astronomi, izmantojot Habla teleskopu, ir atklājuši vēl vienu Neptūna pavadoni. Tādejādi šobrīd zināmo Neptūna pavadoņu skaits ir sasniedzis 14. Pavadoņa diametrs nepārsniedz 20 kilometrus. Šobrīd S/2004 N1 ir mazākais zināmais Neptūna pavadonis. Tas ir tik mazs, ka 1989. gadā garām lidojošais Voyager 2 to nepamanīja.

Lūk kāds tu esi, Hāron!

Publicēts: 11.07.2013
NASA zondei New Horizons, izmantojot augstas izšķirtspējas teleskopa kameru, pirmo reizi ir izdevies nofotografēt ledaino Plutona pavadoni Hāronu. Tas ir ievērojams sasniegums kosmiskā aparāta 9,5 gadus ilgajā ceļā. Varētu teikt, ka šis brīdis aizsāk Plutona sistēmas un arī Koipera joslas izpēti.

IBEX palīdz ieraudzīt Saules sistēmas asti

Publicēts: 11.07.2013
Ilgu laiku zinātnieki teoretizēja, ka, līdzīgi kā komētai, arī heliosfērai, milzīgajam burbulim, kurā atrodas Saules sistēma, ir izveidojusies aste. Pirmajos IBEX attēlos, kas tika publiskoti 2009. gadā, bija redzama neparasti augstas enerģijas neitrālo atomu emisijas josla, kas ieskāva Saules sistēmas pretvēja pusi. Turpinot datu vākšanu un analīzi,…

Kerbers un Stiksa

Publicēts: 3.07.2013
Starptautiskā astronomijas savienība (SAS) ir paziņojusi, ka ceturtajam un piektajam Plutona pavadoņiem, kuri tika atklāti 2011. un 2012. gadā ir piešķirti nosaukumi Kerbers un Stiksa, kurus publiskā balsojumā izvēlējās interesenti. Visvairāk balsis savākušos kandidātus Starptautiskajai astronomijas savienībai izvērtēšanai iesniedza pavadoņus atklājušās…