Jaunākais bubulis - 2013 TV135

Publicēts: 18.10.2013
Pasaulē uzradies jauns bubulis - asteroīds 2013 TV135. Daudzos medijos jau izskanējusi ziņa, ka tas 2032. gadā sadursies ar Zemi. Lai arī gaidīt "pasaules galus" ir stilīgi, vai tiešām mūsu planētas bojāeja ir tik tuvu un tik nenovēršama?

ISON kļūst tikai skaistāka

Publicēts: 18.10.2013
Jaunākajā Saules virzienā lidojošās komētas ISON attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu, redzams, ka komēta joprojām ir vesela, par spīti dažām prognozēm, ka tās trauslais ledus kodols varētu sadalīties. Vistuvāk Saulei ledainā viešņa atradīsies 28. novembrī.

Marsa meteorīti atlidojuši no ... Marsa

Publicēts: 17.10.2013
Jautājums "Kā jūs ziniet, ka tie ir atlidojuši no Marsa?" nav nekas pārsteidzošs. Gluži loģiskas šķiet šaubas, ka tie patiesībā varētu būt parasti akmeņi, vai arī meteorīti no citas vietas. Kā gan mēs varam būt tik droši, ka tie, kurus dēvējam par retajiem un vērtīgajiem Marsa meteorītiem, patiešām nāk no sarkanās planētas? Izrādās, ka varam gan.

Ceolīti un opāli Baldeta krāterī

Publicēts: 15.10.2013
Ja naftu, akmeņogles un dabasgāzi pagaidām uz Marsa nav atradies uziet, tad minerālu, kas radušies ūdens klātbūtnē, tur nav mazums. Analizējot Marsa izpētes orbitālā aparāta Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) CRISM spektrometra datus, zinātnieki ir konstatējuši, ka Baldeta krāterī atrodami ceolīti un opāli.

Marsa rētas

Publicēts: 10.10.2013
Hebes Chasma un tās tuvumā esošā Valles Marineris kanjonu sistēma ir rētas, kuras radušās Marsa agrīnajos attīstības posmos. Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Mars Express mums ļauj paraudzīties uz šo tektonisko spēku ietekmē radušos, gandrīz 8 kilometrus dziļo "gravu" tik labi, kā vēl nekad.

Lieli un mazi pēta Silviju

Publicēts: 9.10.2013
Pasaules lielāko teleskopu un vaļasprieka astronomu daudz mazāko instrumentu kopējas novērošanas kampaņas ietvaros tika atklāts, ka galvenās joslas asteroīdam (87) Sylvia raksturīga sarežģīta iekšējā uzbūve, kuru, visticamāk, noteikusi divu pavadoņu esamība, kā arī veids, kā šī sarežģītā sistēma ir veidojusies.

Vai ISON komēta mirst?

Publicēts: 8.10.2013
Ignāsio Ferrins, FACom grupas astronoms (Grupo de Física y Astrofísica Computacional) ir veicis detalizētu komētas ISON jaunāko novērojumu datu analīzi un ir identificējis skaidras pazīmes, ka komēta ISON pat netaisās kļūt par gadsimta iespaidīgāko komētu. Komētas spožuma līkne atgādina agrāk izjukušo komētu spožuma līknes.

ISON jau garām Marsam

Publicēts: 3.10.2013
ISON nepielūdzami tuvojas. Pirms dažām dienām tā pabrāzās garām Marsam un jau 2013. gada 28. novembrī tā sasniegs punktu, kad tā savā orbītā atradīsies vistuvāk Saulei. 2013. gada 29. septembrī NASA zonde Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) veica virkni manevrus, lai ar HiRISE kameru varētu nofotografēt ledainās viešņas lidojumu garām Marsam.

Plastmasa uz Titāna

Publicēts: 1.10.2013
Pārtikas maisiņi, kastītes, automašīnu detaļas un vēl milzum daudz izstrādājumi tiek ražoti no propilēna, apvienojot šīs molekulas milzīgās ķēdēs. Zemes iedzīvotājiem tik pazīstamā polipropilēna pamatbloki - propilēna molekulas, ir konstatētas Saturna pavadoņa Titāna atmosfērā.

Džeiks M. un ūdens Marsa dzīlēs

Publicēts: 27.09.2013
Pirmais klints gabals, kuru zinātnieki analizēja ar Marsa mobilās laboratorijas Curiosity instrumentiem, izrādījies visai neparasts. Piramīdas formas vulkāniskais iezis, kas nodēvēts par "Jake_M" par godu NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) inženierim Džeikam Matijevičam, atgādina vulkāniskos iežus (mugearite), kādi uz Zemes veidojušies ūdens…