ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Čurjumova un Gerasimenko dubultkomēta

Čurjumova un Gerasimenko dubultkomēta (1395/0)


Publicēts: 19.07.2014
Ja reizēm šķiet, ka uz "Zemes nav taisnības..", tad Čurjumova-Gerasimenko komēta nav tas gadījums. Komētai ir divi atklājēji. Lai nebūtu jādala viens komētas kodols, Visums ir parūpējies, lai katram atklājējam būtu savs, skaidri nošķirams kodola apgabals, jo, kā liecina jaunākie zondes Rosetta attēli, 67P/C-G ir binārā komēta, kuras kodolu veido divi…
Ko mēs ieraudzīsim uz Plutona?

Ko mēs ieraudzīsim uz Plutona? (2104/5)


Publicēts: 16.07.2014
2015. gada jūlijā tiks atklāta jauna pasaule. Ko gan mēs ieraudzīsim uz tālās un aukstās planētas? Vai tie būs ledus geizeri, augsti kalni, dziļas ielejas? Varbūt mazo planētu ieskaus gredzeni? Pagaidām zinātnieki un citi interesenti izsaka visdažādākos minējumus, bet jau pēc gada kosmiskais aparāts New Horizons mums atklās Plutonu.
Rosetta un tās komēta

Rosetta un tās komēta (1594/0)


Publicēts: 7.07.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Rosetta ir konstatējis, ka Čurjumova-Gerasimentko komēta (67P) katru sekundi izdala aptuveni 300ml ūdens. Lai arī tas šķiet ļoti niecīgs daudzums, jāņem vērā, ka komēta atrodas 583 miljonu kilometru attālumā no Saules. Ūdens klātbūtni Rosetta mikroviļņu instruments (MIRO) konstatēja 2014. gada 6. jūnijā,…
Marsieši vēroja Merkura tranzītu

Marsieši vēroja Merkura tranzītu (2026/0)


Publicēts: 13.06.2014
Kamēr zemieši vēl tikai gaida nākamo Merkura tranzītu, marsieši to varēja izbaudīt pilnībā jau šī gada 3. jūnijā. Par to ziņoja un arī lietišķos pierādījumus atsūtīja Zemes pārstāvis uz Marsa - NASA mobilā izpētes laboratorija Curiosity. Šis ir pirmais planētas tranzīts, kāds jebkad novērots no citas planētas virsmas, kā arī pirmā reize, kad izdevies…
Divi radioteleskopi un viens asteroīds

Divi radioteleskopi un viens asteroīds (1445/0)


Publicēts: 13.06.2014
2014. gada 8. jūnijā Zemei drošā attālumā garām palidoja jaunatklāts asteroīds 2014 HQ124. Vistuvākajā punktā šo 370 metrus lielo objektu no mūsu planētas šķīra 1,25 miljoni kilometru. Kamēr lielākā daļa cilvēku nemaz nezināja par šādu ciemiņu, NASA zinātnieki iejūdza tandēmā divus jaudīgus radioteleskopus, lai nofotografētu Zemei tuvo asteroīdu.
Minimaksimums ir klāt!

Minimaksimums ir klāt! (2673/1)


Publicēts: 11.06.2014
2014. gada 10. jūnijā uz Saules viens pēc otra tika novēroti divi X kategorijas uzliesmojumi, kurus pavadīja koronālās masas izvirdumi. Lai arī sākotnēji šķita, ka Zemei šī vētra ies secen, jaunākie dati liecina, ka abu izvirdumu apvienotais mākonis Zemi daļēji varētu skart 13. jūnijā, izraisot ģeomagnētiskās vētras Zemes polārajos reģionos. Un tas…
Vai pienācis laiks atvadīties no

Vai pienācis laiks atvadīties no "Lielā Sarkanā"? (2610/3)


Publicēts: 20.05.2014
Izdzirdot vārdu Jupiters, kāda izskatās planēta, kas izpeld iztēlē? Strīpaina un uz vienas no mākoņu joslām ir redzams Lielais Sarkanais plankums. Iespējams, ka nākotnē Jupitera ievērojamākā "preču zīme" pazudīs un cilvēkiem uz milzīgo vētras aci, kas samazinās jau kopš 1930. gadiem, nāksies noraudzīties tikai vēsturiskajās fotogrāfijās.
Keringtona notikuma atkārtojums

Keringtona notikuma atkārtojums (2781/3)


Publicēts: 5.05.2014
Reizi pa reizei Saule mums atgādina, ka Saules sistēmā tā ir vērā ņemama zvaigzne. Lai arī pagaidām kosmisko tehnoloģiju laikmetā Zemi skāruši vien tādi kā brīdinājuma šāvieni, cilvēki arvien vairāk apzinās, ka ar zvaigznēm nekādi joki nav. 2014. gada aprīlī zinātnieki, ārkārtas situāciju rīcības plānotāji, ASV valdības pārstāvji un citi pulcējās ikgadējā…
Curiosity fotografē asteroīdus

Curiosity fotografē asteroīdus (1690/0)


Publicēts: 29.04.2014
NASA Marsa izpētes mobilā laboratorija Curiosity 2014. gada 21. aprīlī nofotografēja divus asteroīdus Marsa naksnīgajās debesīs. Šie divi asteroīdi ir Vesta un Cerēra. 2011. un 2012. gadā ap Vestu riņķoja NASA kosmiskais aparāts Dawn, kurš šobrīd ir ceļā uz Cerēru. Gan Vesta, gan Cerēra atrodas asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu. 12 sekunžu ilgajā…
Ūdens pastrādājis uz Marsa

Ūdens pastrādājis uz Marsa (1886/0)


Publicēts: 10.04.2014
Skatoties uz šīm šaurajām aizām un salām, kas atrodas starp tām, varam tikai iztēloties iespaidīgo straumi, kas savulaik izveidojusi šo kanālu sistēmu. Attēlā, kuru 2013. gada 7. decembrī nofotografēja Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) orbitālais aparāts Mars Express, redzama Osuga Valles centrālā daļa. Šis veidojums atrodas aptuveni 170 kilometrus uz…