ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Iemūžini mākslinieku, komponistu vai rakstnieku!

Iemūžini mākslinieku, komponistu vai rakstnieku! (2141/4)


Publicēts: 22.12.2014
"Tagad mums ir detalizēta, augstas izšķirtspējas visas planētas karte," teica Džūlija Edmondsa no Kārnegī Zinātnes institūta. "Tā kā zinātnieki pēta MESSENGER lielo datu apjomu, ir svarīgi piešķirt nosaukumus tiem virsmas veidojumiem, kuri ir īpaši interesanti. Piešķirot nosaukumus kalniem, krāteriem un klintīm, zinātniekim un citiem būs vieglāk komunicēt."
Organisko vielu atradumi uz Marsa

Organisko vielu atradumi uz Marsa (2004/0)


Publicēts: 17.12.2014
Vai marsieši eksistē? Varbūt dzīvība uz sarkanās planētas ir pastāvējusi senatnē? Šie jautājumi noteikti ir vieni no aktuālākajiem mūsdienās ne tikai zinātnieku aprindās. Rast skaidrību palīdz daudzie aparāti, kas gan rinķo ap Marsu, gan strādā uz tā virsmas. Viens no šādiem aparātiem ir NASA Curiosity, kas apkārtējā atmosfērā konstatēja strauju metāna…
Zemes okeānu izcelsmes noslēpums

Zemes okeānu izcelsmes noslēpums (2579/6)


Publicēts: 11.12.2014
Viena no vadošajām Zemes izcelsmes hipotēzēm vēsta, ka pēc izveidošanās pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu mūsu planēta ir bijusi tik karsta, ka ūdens, kas tur varēja atrasties, iztvaikoja. Toties mūsdienās ir acīmredzams, ka ūdens uz Zemes ir visai daudz. Aptuveni 2/3 virsmas klāj šis dzīvības šķidrums. No kurienes tad tas radies? Kā tas nokļuvis uz…
Šārpa kalna slapjā pagātne

Šārpa kalna slapjā pagātne (1940/0)


Publicēts: 10.12.2014
Tas, ka savulaik uz Marsa ir valdījis siltāks un mitrāks klimats, vairs nevienu nepārsteidz. Tomēr vadošā hipotēze liecina, ka šis periods ir bijis salīdzinoši īss. Jaunākie dati, kas iegūti, veicot apkārtējo iežu analīzi Geila krāterī ar NASA mobilo laboratoriju Curiosity, norāda, ka Šarpa kalns ir veidojies no nogulumiežiem ezerā, kas tur pastāvējis…
Asteroīds 2014 UR116

Asteroīds 2014 UR116 (1614/0)


Publicēts: 10.12.2014
Zemei tuvojas 400 metrus liels asteroīds 2014 UR116, kuru 2014. gada 27. oktobrī atklāja MASTER-II observatorijā Kislovodskā (Krievija). Šis asteroīds ir augstāks par Latvijas Televīzijas torni un lielāks arī par mūsu "kalnu" Gaiziņu. Lielāks pat par Munameģi! Tomēr, lai arī kā mediji necenstos, šis asteroīds nav drauds mūsu planētai tuvākos 150 gadus,…
Noslēpumainā Eiropa

Noslēpumainā Eiropa (1840/0)


Publicēts: 23.11.2014
Skatoties uz šo attēlu, galvā virmo jautājums - kas slēpjas zem šī biezā ledus. Jupitera pavadonis Eiropa, kuru klāj bieza ledus garoza, tiek uzskatīts par vienu no potenciālajiem objektiem, uz kura varētu attīstīties un pastāvēt mums zināmas dzīvības formas.
Saule atspīd Titāna jūrā

Saule atspīd Titāna jūrā (1997/0)


Publicēts: 31.10.2014
NASA zondei Cassini, kas nesen lidoja garām Saturna lielākajam pavadonim Titānam, ir izdevies nofotografēt Saules gaismas atspīdumu pavadoņa šķidro ogļūdeņražu jūrā. Šis efekts mums ir labi pazīstams arī uz Zemes, kur Saules gaisma var spoguļoties ūdens tilpnēs.
Saidingspringsas komētas ūdeņradis

Saidingspringsas komētas ūdeņradis (1352/0)


Publicēts: 24.10.2014
Lai arī vizuāli attēls nebūt nav pievilcīgs, tas sniedz informāciju par ūdeņraža vidi ap Saidingspringsas komētu, kas 2014. gada 19. oktobrī palidoja garām Marsam, ap kuru riņķo attēla autors - kosmiskais aparāts MAVEN. Fotogrāfija tapusi divas dienas pirms komēta atradās vistuvāk sarkanajai planētai, kad MAVEN no komētas šķīra 8,5 miljoni kilometru.
Philae tiksies ar komētu 12. novembrī

Philae tiksies ar komētu 12. novembrī (1502/0)


Publicēts: 17.10.2014
Rosetta misijas viens no interesantākajiem brīžiem vairs nav aiz kalniem. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir atļāvusi turpināt Philae nolaišanās sagatavošanas darbus, kas vainagosies ar aparāta izsēdināšanu uz Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) kodola virsmas. Lai Philae nevajadzētu nolaisties vietā "vieta J", EKA aicina ikvienu iesūtīt savu nosaukuma…
Pirmie rezultāti no MAVEN

Pirmie rezultāti no MAVEN (1576/0)


Publicēts: 15.10.2014
Jaunākais NASA Marsa izpētes aparāts MAVEN sarkano planētu sasniedza 2014. gada 21. septembrī. Jau pēc 8 stundām uz Zemi tika nosūtīti pirmie dati no MAVEN instrumentiem, sniedzot pirmo ieskatu gaisīgo Marsa atmosfēras sastāvdaļu - skābekļa, oglekļa un ūdeņraža izvietojumā atmosfēras augšējos slāņos.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!