#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Marsa mākoņa neatminētais noslēpums

Marsa mākoņa neatminētais noslēpums (1914/3)


Publicēts: 17.02.2015
2012. gada martā un aprīlī vaļasprieka astronomi pamanīja neparastu veidojumu uz Marsa. Tas izskatījās kā milzīgs putekļu mākonis. Tā augstums varēja būt kādi 200 līdz 250 kilometri, kas ir daudz augstāk nekā būtu iespējams izskaidrot ar tipiskajām putekļu vētrām, kas plosās uz Marsa. Neparastais mākonis, kuram līdz šim nav izdevies rast skaidrojumu,…
Asteroīdam 2004 BL86 ir pavadonis

Asteroīdam 2004 BL86 ir pavadonis (1781/7)


Publicēts: 28.01.2015
2015. gada 26. janvārī NASA Tālo kosmosa sakaru antena Goldstounā bija pavērsta pret Zemei garām lidojošo asteroīdu 2004 BL86. Fotogrāfijās redzams asteroīds, kad tas atradās aptuveni 1,2 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Izrādās, ka aptuveni 300 metrus lielais 2004 BL86 nav viens. Asteroīdam ir pavadonis, kura šķērsizmērs varētu būt aptuveni 70…
Rosetta komēta zem lupas

Rosetta komēta zem lupas (2062/1)


Publicēts: 23.01.2015
Dažas komētas kļūst slavenas ar to, ka ir redzamas ar neapbruņotu aci. Citas pamanās sadalīties gabalos un ietriekties Jupiterā. Dažām visu uzmanība tiek pievērsta tādēļ, ka tās ir apmeklējis cilvēka radīts aparāts. Tieši tā ir noticis ar Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P), kuru "saulītē izcēla" Rosetta misija. Nelielais aparāts riņķo ap komētu jau…
Blumbahs un Canders iemūžināti kosmosā

Blumbahs un Canders iemūžināti kosmosā (1579/0)


Publicēts: 22.01.2015
Tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi "Blumbahs" un "Canders", kas iemūžina divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus. Šis panākums sasniegts vairāku pētījuma gadu rezultātā LU Astronomijas institūta Baldones observatorijā. Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumi un orbītu aprēķini 2014.gadā ļāvuši LU Astronomijas institūta vadošajam pētniekam Ilgmāram…
Asteroīds 2004 BL86 palidos garām Zemei 26. janvārī

Asteroīds 2004 BL86 palidos garām Zemei 26. janvārī (2366/6)


Publicēts: 16.01.2015
Tiek uzskatīts, ka dinozauru bojāejas vaininieks bija aptuveni 10 kilometrus liels asteroīds. Lai arī šāda izmēra objekti Zemes tuvumā parādās visai reti, mazākie "brālīši" šad tad uzrodas, lai zemiešiem atkal un atkal atgādinātu, ka nedrīkstam aizmirst par to klātbūtni. 2015. gada 26. janvārī Zemei garām lidos 0,5 kilometrus liels asteroīds 2004 BL86.…
Dawn tuvojas Cererai

Dawn tuvojas Cererai (1502/0)


Publicēts: 31.12.2014
Vai vēl atceraties tādu kosmisko aparātu Dawn, kas pirms kāda laiciņa palīdzēja pasaulei ieraudzīt vienu no lielākajiem Saules sistēmas asteroīdiem? Dawn vairāk nekā gadu riņķoja ap Vestu un 2012. gada 5. septembrī devās uz nākamo misijas mērķi - pundurplanētu Cereru, ar kuru kosmiskais aparāts satiksies jau pavisam drīz, 2015. gada 6. martā.
Iemūžini mākslinieku, komponistu vai rakstnieku!

Iemūžini mākslinieku, komponistu vai rakstnieku! (1895/4)


Publicēts: 22.12.2014
"Tagad mums ir detalizēta, augstas izšķirtspējas visas planētas karte," teica Džūlija Edmondsa no Kārnegī Zinātnes institūta. "Tā kā zinātnieki pēta MESSENGER lielo datu apjomu, ir svarīgi piešķirt nosaukumus tiem virsmas veidojumiem, kuri ir īpaši interesanti. Piešķirot nosaukumus kalniem, krāteriem un klintīm, zinātniekim un citiem būs vieglāk komunicēt."
Organisko vielu atradumi uz Marsa

Organisko vielu atradumi uz Marsa (1806/0)


Publicēts: 17.12.2014
Vai marsieši eksistē? Varbūt dzīvība uz sarkanās planētas ir pastāvējusi senatnē? Šie jautājumi noteikti ir vieni no aktuālākajiem mūsdienās ne tikai zinātnieku aprindās. Rast skaidrību palīdz daudzie aparāti, kas gan rinķo ap Marsu, gan strādā uz tā virsmas. Viens no šādiem aparātiem ir NASA Curiosity, kas apkārtējā atmosfērā konstatēja strauju metāna…
Zemes okeānu izcelsmes noslēpums

Zemes okeānu izcelsmes noslēpums (2325/6)


Publicēts: 11.12.2014
Viena no vadošajām Zemes izcelsmes hipotēzēm vēsta, ka pēc izveidošanās pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu mūsu planēta ir bijusi tik karsta, ka ūdens, kas tur varēja atrasties, iztvaikoja. Toties mūsdienās ir acīmredzams, ka ūdens uz Zemes ir visai daudz. Aptuveni 2/3 virsmas klāj šis dzīvības šķidrums. No kurienes tad tas radies? Kā tas nokļuvis uz…
Šārpa kalna slapjā pagātne

Šārpa kalna slapjā pagātne (1736/0)


Publicēts: 10.12.2014
Tas, ka savulaik uz Marsa ir valdījis siltāks un mitrāks klimats, vairs nevienu nepārsteidz. Tomēr vadošā hipotēze liecina, ka šis periods ir bijis salīdzinoši īss. Jaunākie dati, kas iegūti, veicot apkārtējo iežu analīzi Geila krāterī ar NASA mobilo laboratoriju Curiosity, norāda, ka Šarpa kalns ir veidojies no nogulumiežiem ezerā, kas tur pastāvējis…
MĒNESS FĀZE