ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Haosa valstība

Haosa valstība (2381/3)


Publicēts: 4.06.2015
Gandrīz visi pavadoņi Saules sistēmā ap galveno objektu riņķo ar tādu pašu ātrumu, ar kādu tie griežas ap savu asi. Starp šiem pavadoņiem ir arī Mēness. Tādēļ, skatoties no Zemes, mēs redzam aptuveni vienu un to pašu Mēness pusi. Kā liecina jaunākie pētījumi, kuros izmantoti Habla teleskopa savāktie dati, Saules sistēmā ir vieta, kur, atrodoties uz…
Dawn vēl tuvāk Cererai

Dawn vēl tuvāk Cererai (1595/1)


Publicēts: 3.06.2015
Asteroīdu joslā esošās Cereras baltā plankuma noslēpums joprojām miglā tīts. Pirms dažām dienām publiskots vēl viens attēls no NASA kosmiskā aparāta Dawn, kas fotografēšanas brīdī atradās 5100 km attālumā no mazās planētas. Attēls, kura izšķirtspēja ir 480 metri uz pikseli, tika fotografēts navigācijas vajadzībām.
Tikšanās ar Plutonu jau 14. jūlijā

Tikšanās ar Plutonu jau 14. jūlijā (1810/5)


Publicēts: 3.06.2015
Pēc deviņu gadu ilgā ceļojuma NASA zonde New Horizons ir nedaudz vairāk kā 30 dienu attālumā no sava galamērķa - mazās planētas Plutona. Šobrīd iegūtie attēli atklāj tumšākus un gaišākus veidojums uz šī objekta. No vienkārša gaismas punktiņa Plutons ir pārvērties interesantā planetārajā objektā, uz kura redzami kontrastējoši apgabali, par kuru sastāvu…
14. maijā Zeme ar asteroīdu 1999 FN53 nesadursies

14. maijā Zeme ar asteroīdu 1999 FN53 nesadursies (1858/3)


Publicēts: 14.05.2015
Dažos portālos ir ieklīdusi ziņa, ka šodien Zemei draud sadursme ar asteroīdu 1999 FN53. Uztveriet to kā kārtējo anekdoti vai vēlmi piesaistīt lasītājus. Šis aptuveni 1km lielais asteroīds palidos garām Zemei 26 reizes tālāk nekā Mēness. Tad mums būtu katru dienu jāsatraucas, ka nieka 400 000 km attālumā pastāvīgi atrodas 3475 km liels objekts. Tā vietā…
Mistiskā tumšā viela uz Eiropas varētu būt jūras sāls

Mistiskā tumšā viela uz Eiropas varētu būt jūras sāls (2350/8)


Publicēts: 13.05.2015
Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšais materiāls, kas klāj atsevišķus ģeoloģiskos veidojumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas, varētu būt sāls no zemledus okeāna, uz kuru iedarbjusies Saules radiācija, iekrāsojot sāļus tumšus. Fakts, ka uz Eiropas virsmas atrodas jūras sāls, liek domāt, ka okeāns mijiedarbojas ar okeāna pamatnes iežiem. Šis ir svarīgs jaunums…
X 2.7 uzliesmojums uz Saules

X 2.7 uzliesmojums uz Saules (2599/3)


Publicēts: 6.05.2015
2015. gada 6.maijā plkst 01:11 pēc Latvijas laika uz Saules tika novērots X2,7 kateogrijas uzliesmojums no aktīvā reģiona AR2339 (agrākais 2322). Uzliesmojums izraisīja spēcīgus radiosakaru traucējumus (R3) Zemes apgaismotajā daļā. Tā kā uzliesmojums notika Saules diska malā, ar to saistītais koronālās masas izvirdums ir vērsts prom no Zemes. Tomēr…
Saules apspīdētais Cereras ziemeļpols

Saules apspīdētais Cereras ziemeļpols (1906/4)


Publicēts: 17.04.2015
Vairāk nekā mēnesi NASA kosmiskais aparāts Dawn pavadīja pundurplanētas Cereras ēnā. Šobrīd Dawn ir pietuvojies pundurplanētai un gatavojas uzsākt tās izpēti. Attēls, kurā redzams Cereras apgaismotais ziemeļpols, ir tapis 2015. gada 10. aprīlī, kosmiskajam aparātam atrodoties aptuveni 33 000 km attālumā. Lai arī pavisam drīz būs pieejami vēl labāki…
Rosetta konstatē molekulāro slāpekli uz komētas 67P

Rosetta konstatē molekulāro slāpekli uz komētas 67P (1894/1)


Publicēts: 23.03.2015
Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Rosetta uz Čurjumova-Gerasimenko komētas 67P ir konstatējis molekulāro slāpekli, kas norāda uz temperatūru, kādā veidojusies šī komēta. Molekulāro slāpekli komētās meklē jau sen. Līdz šim slāpeklis bija konstatēts dažādu citu vielu sastāvā, piemēram, ūdeņraža cianīdā un amonjakā. Kādēļ šis atklājums ir tik…
X 2.2 jeb gatavojamies ziemeļblāzmām

X 2.2 jeb gatavojamies ziemeļblāzmām (3024/17)


Publicēts: 12.03.2015
Šonedēļ uz Saules bija vērojami vairāki nelieli uzliesmojumi no aktīvā reģiona AR2297. Izmestā matērija Zemi sasniegs jau 12. martā, bet sākotnējais trieciens būs pārāk vājš, tādēļ lielākas cerības tiek liktas uz kombinēto efektu, kad turpmākie matērijas mākoņi brāzīsies pāri Zemei, izraisot traucējumus ģeomagnētiskajā laukā. NOAA prognozē, ka naktī…
Planēta, kura zaudēja okeānu

Planēta, kura zaudēja okeānu (3173/7)


Publicēts: 6.03.2015
Pirms aptuveni četriem miljardiem gadu uz jaunveidotās planētas eksistēja okeāns. Ūdens apjoms bija pietiekams, lai visu planētu noklātu ar 140 metrus biezu ūdens slāni. Tā kā okeāns aizņēma tikai daļu no ziemeļu puslodes, visticamāk tas bija dziļāks, vietumis līdz okeāna pamatnei bija 1,6 kilometri.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!