ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Eiropas atmosfēra satur ūdeni

Eiropas atmosfēra satur ūdeni (80/0)


Publicēts: 20.10.2021
Salīdzinoši nesen novērojumi ar Habla teleskopu palīdzēja identificēt ūdens tvaika klātbūtni Ganimēda atmosfērā. Ganimēds ir viens no četriem lielākajiem Jupitera pavadoņiem. Izpētot Habla teleskopa arhīvā atrodamos Eiropas attēlus un spektrālos datus, zinātnieki konstatēja ūdens tvaika klātbūtni arī šī pavadoņa atmosfērā, konkrētāk, tikai vienā pavadoņa…
42 portreti

42 portreti (140/0)


Publicēts: 12.10.2021
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti Lielais teleskops (VLT) ir palīdzējis zinātniekiem nofotografēt 42 lielākos asteroīdu joslas objektus. Tas ir līdz šim lielākais objektu skaits, kādu izdevies detalizēti nofotografēt, izmantojot teleskopu uz Zemes. Attēlos redzams, ka asteroīdu formas ir ļoti dažādas, sākot no sfēriskiem objektiem līdz pat…
Un atkal tas fosfīns!

Un atkal tas fosfīns! (271/0)


Publicēts: 14.07.2021
Vēl salīdzinoši nesen pasaule lūkojās ar interesi uz Venēras mākoņiem, cerībā, ka tajos lidinās mikroskopiskas dzīvības formas, kuru bioloģisko procesu viens no blakusproduktiem ir fosfīna gāze, kas nelielā daudzumā tika konstatēta Venēras atmosfērā. Tomēr Kornela universitātes zinātnieki ir pārliecināti, ka fosfīna klātbūtne norāda nevis uz citplanētiešiem,…
Dzīvība uz Encelada?

Dzīvība uz Encelada? (278/0)


Publicēts: 10.07.2021
Milzīgi ūdens un ledus geizeri izverd no Saturna pavadoņa Encelada dienvidpolā esošajām plaisām, kas tiek dēvētas par tīģera strīpām. Šis fenomens fascinē gan zinātniekus, gan plašāku sabiedrību, iedvesmojot gan pētījumus, gan dažādas spekulācijas par milzīgo okeānu, kas plešas starp pavadoņa cieto kodolu un ledus garozu. NASA zonde Cassini savas darbības…
Zvaigžņu gaismas apspīdētie

Zvaigžņu gaismas apspīdētie (273/0)


Publicēts: 6.07.2021
2011.gadā, analizējot automatizētās zondes Genesis savāktos Saules vēja daļiņu paraugus, zinātnieki konstatēja, ka skābekļa izotopi uz Saules atšķiras no tiem, kas atrodami uz Zemes un citiem Saules sistēmas objektiem. Šo atšķirību var izskaidrot ar spēcīgu ultravioleto starojumu, kas apstarojis protoplanetārā diska materiālu. Kas ir šī starojuma avots?…
Runājot par veneriāņiem

Runājot par veneriāņiem (588/0)


Publicēts: 15.09.2020
Jau gadu desmitiem ilgi zinātnieki apsver iespēju, ka dzīvība uz Venēras var pastāvēt augstu tās atmosfērā. Visticamāk tie varētu būt mikroorganismi. Mākoņos ir dzīvībai labvēlīgāka temperatūra, bet mikroorganismiem būtu jāpielāgojas visai skābai videi. Tādēļ starptautiskas pētnieku grupas publiskotais paziņojums, ka Venēras atmosfērā atklāts fosfīns…
NEOWISE Habla teleskopa acīm

NEOWISE Habla teleskopa acīm (517/0)


Publicēts: 22.08.2020
NEOWISE komēta, kas bija redzama ziemeļu puslodes debesīs 2020.gada vasarā, bija spožākā kopš 1997.gada, kad cilvēki varēja vērot Heila-Bopa komētu. Perihēlijā komēta atradās 2020.gada 3.jūlijā un tagad ar ātrumu aptuveni 60 km/s brāžas prom no Saules. Nākamreiz Saules sistēmas centrā komēta viesosies pēc aptuveni 7000 gadiem. Komēta šovasar piesaistīja…
9.planēta - melnais caurums?

9.planēta - melnais caurums? (1410/1)


Publicēts: 20.07.2020
Hārvardas universitātes un Melno Caurumu iniciatīvas (BHI) grupas zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi, ar kuras palīdzību Saules sistēmas ārējos reģionos varētu meklēt melnos caurumus. Šī metode varētu palīdzēt noskaidrot, vai iespējamā devītā planēta ir planētas masas melnais caurums. Lai arī šobrīd zinātnieku rīcībā nav instrumenta, ar kuru varētu…
10 Higieja

10 Higieja (1253/0)


Publicēts: 29.10.2019
Agrāk vismazākās pundurplanētas titula īpašniece bija Cerēra. Astronomi, izmantojot Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielā teleskopa (VLT) SPHERE instrumentu, ir ieguvuši līdz šim visdetalizētāko asteroīda 10 Higieja attēlu. Iespējams, ka mazākās pundurplanētas statuss pienākas šim objektam, kas ir ceturtais lielākais asteroīdu joslā.
Jupiters no Habla

Jupiters no Habla (1466/0)


Publicēts: 14.08.2019
Iespējams, ka skaidros augusta vakaros esat ievērojuši salīdzinoši spožu zvaigzni, kas atrodas tuvu dienvidu horizontam. Tā tikai izskatās kā zvaigzne. Tas ir Jupiters - Saules sistēmas lielākā planēta. Pat salīdzinoši nelielā teleksopā iespējams pamanīt mākoņu joslas tālās planētas atmosfērā un lielākos pavadoņus. Lielā un labā teleskopā, kuram netraucē…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!