Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Asteroīds 2014 JO25 palidos garām Zemei

Asteroīds 2014 JO25 palidos garām Zemei (326/1)


Publicēts: 19.04.2017
Asteroīds 2014 JO25 tika atklāts 2014.gada maijā Katalīnas debesu novērošanas programmas ietvaros. NASA NEOWISE misijas dati liecina, ka asteroīda diametrs varētu būt aptuveni 650 metri. Lai arī objekta trajektorija ir visai labi izpētīta, par tā fizikālajām īpašībām informācijas ir maz. Tieši šodien šis asteroīds palido garām Zemei, atrodoties 1,8…
Urāna polārblāzmas

Urāna polārblāzmas (304/1)


Publicēts: 4.04.2017
Kopš brīža, kad Zemi sasniedza pirmās Voyager 2 nofotografētās polārblāzmas uz citām Saules sistēmas planētām, interese par tām nav atslābusi. Polārblāzmas rada lādētu daļiņu plūsmas, piemēram, tie var būt elektroni, kuru avots ir Saules vējš, planētas jonosfēra vai dažādi procesi uz pavadoņiem. Lādētās daļiņas noķer planētas magnētiskais lauks un novada…
Ap Saturnu riņķo milzu pelmenis

Ap Saturnu riņķo milzu pelmenis (762/5)


Publicēts: 12.03.2017
2017.gada 7.martā NASA zonde Cassini pietuvojās vienam no Saturna pavadoņiem - Pānam. Tuvākajā punktā kosmisko aparātu no Pāna šķīra vien 24 572 kilometri. Šī pārlidojuma laikā pavadonis tika fotografēts, iegūstot detalizētus augstas izšķirtspējas attēlus, kuros redzama Pāna dīvainā forma - tas atgādina pelmeni.
Kļūsti par 9. planētas atklājēju!

Kļūsti par 9. planētas atklājēju! (655/1)


Publicēts: 17.02.2017
NASA aicina Tevi palīdzēt meklēt līdz šim neatklātas pasaules, kuras varētu slēpties Saules sistēmas nomalēs un tuvējā starpzvaigžņu telpā. Ikvienam ir iespējams izmēģināt spēkus projektā "Backyard Worlds: Planet 9" (Piemājas pasaules: 9. planēta), analizējot NASA WISE teleskopa fotografētos attēlus, no kuriem izveidotajās animācijās redzami objekti,…
Mazais Sarkanais Plankums

Mazais Sarkanais Plankums (518/1)


Publicēts: 26.01.2017
2016.gada 11.decembrī NASA kosmiskā aparāta Juno kamera JunoCam bija pavērsta pret Jupitera ziemeļu puslodi, kad Juno lidoja garām Jupitera mākoņiem tikai 16 600 km attālumā. Attēlā, kas nofotografēts šajā pārlidojumā, redzami Jupitera mākoņi un vairākas vētru sistēmas, no kurām lielākā ir NN-LRS-1.
Kā Zeme Sauli bremzēja

Kā Zeme Sauli bremzēja (701/3)


Publicēts: 21.12.2016
Iespējams, ka Havaju salu universitātes zinātniekiem, sadarbojoties ar Brazīlijas un Stenfordas universitāšu speciālistiem, ir izdevies atminēt vienu no Saules noslēpumiem. Pirms aptuveni 20 gadiem zinātnieki atklāja, ka Saules atmosfēras ārējie 5% rotē lēnāk nekā dziļākie slāņi.
Ko meteorīti var pastāstīt par Jupitera dzimšanu

Ko meteorīti var pastāstīt par Jupitera dzimšanu (481/0)


Publicēts: 12.12.2016
Gadiem ilgi zinātnieki ir teoretizējuši, ka Jupitera orbīta vienmēr nav atradusies tur, kur šodien - aptuveni 5 astronomisko vienību (AV) attālumā no Saules. Viens no pierādījumiem, ka Jupiters ir pārvietojies, ir saistīts ar Marsa izmēru, kas ir daudz mazāks nekā paredz akrēcijas modelis. Viens no skaidrojumiem ir, ka Jupiters savulaik ir riņķojis…
Devītā planēta atrisina vienu no Saules noslēpumiem

Devītā planēta atrisina vienu no Saules noslēpumiem (1030/9)


Publicēts: 25.10.2016
Devītā planēta, kas saskaņā ar Konstantīna Batigina un Maika Brauna prognozēm, atrodas Saules sistēmas nomalē, joprojām nav atklāta, bet jau tagad tās esamība jaunā pētījuma ietvaros tiek izmantota, lai izskaidrotu Saules rotācijas ass slīpumu attiecībā pret ekliptikas plakni.
Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā

Nākamā supervētra gaidāma tuvākajā laikā (1016/3)


Publicēts: 6.10.2016
Ja šīs prognozes piepildīsies, tad astronauti, kas dosies uz Marsu, būs daudz labāk informēti par gaidāmajām globālajām putekļu vētrām, kas aptver praktiski visu sarkano planētu. Planetārais zinātnieks Džeimss Širlejs no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas uzskata, ka nākamā globālā putekļu vētra gaidāma jau tuvāko dažu mēnešu laikā. Tā nav priecīga…
Eiropas geizeri

Eiropas geizeri (640/0)


Publicēts: 26.09.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem iespējams ir izdevies nofotografēt ūdens geizeru izvirdumus uz Jupitera pavadoņa Eiropas. Tas nozīmē, ka nākotnē plānotās misijas varēs "nogaršot" Eiropas okeāna ūdeņus, neurbjoties cauri kilometriem biezajam ledus slānim, kas klāj intriģējošo Jupitera pavadoni.
MĒNESS FĀZE