Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Jupitera mākoņi

Jupitera mākoņi (255/0)


Publicēts: 28.08.2018
JunoCam ir salīdzinoši neliela kamera, ar kuru aprīkots Jupitera izpētes kosmiskais aparāts Juno. Šī kamera ir paredzēta publikas piesaistei. Interesenti var ne tikai balsojumā noteikt, kurus objektus fotografēt, bet arī brīvi piekļūt neapstrādātiem datiem un tos pārveidot fantastiskos attēlos. Tas ir izdevies arī diviem entuziastiem - Geraldam Eihštatam…
Marsa teraformēšana - pagaidām neiespējama

Marsa teraformēšana - pagaidām neiespējama (637/3)


Publicēts: 31.07.2018
Viņš pēdējiem spēkiem aktivēja reaktoru un citplanētiešu izveidotās tehnoloģijas izkausēja Marsa polāros ledājus, ietinot sarkano planētu blīvā, cilvēkiem elpojamā atmosfērā. Šīs ir pēdējās ainas filmā Total Recall (Atcerēties visu), kurā galveno lomu atveidoja Arnolds Švarcenegers. Marsa teraformēšana jeb pārvēršana Zemei līdzīgā planētā ir bieži izmantota…
Dīķis uz Marsa

Dīķis uz Marsa (317/0)


Publicēts: 26.07.2018
Liecības par Marsa slapjo pagātni ir izvagojušas tā virsmu gan kā sen izžuvušu upju gultnes, gan apjomīgas kādreizējo plūsmu atliekas. Gan orbitālie aparāti, gan visurgājēji uz sarkanās planētas ir atraduši minerālus, kas var veidoties šķidra ūdens klātbūtnē. Marsa klimats ir mainījies un mūsdienās uz planētas virsmas šķidrs ūdens vairs nevar pastāvēt.…
Vētrainais Marss

Vētrainais Marss (341/0)


Publicēts: 25.07.2018
Vētru medības ir pacietības un veiksmes spēle gan te uz Zemes, gan uz Marsa. Sarkanās planētas gadījumā šis gads ir izrādījies veiksmīgs. Kopš 2018.gada 20.jūnija tur plosās globāla putekļu vētra. Šāda apmēra fenomeni ir novērojami reizi sešos līdz astoņos gados. Zinātniekiem pagaidām nav skaidrs, kāpēc un kā šādas vētras veidojas un attīstās. Ko gan…
Marss kļūst vēl intriģējošāks

Marss kļūst vēl intriģējošāks (568/0)


Publicēts: 11.06.2018
Marsa mobilā laboratorija Curiosity ir atklājusi netiešas norādes uz sarkanās planētas, kas liek domāt, ka pagātnē uz šīs planētas varēja būt mums pazīstamām dzīvības formām piemēroti apstākļi, kā arī interesantas nianses Marsa atmosfērā, kas ir saistītas ar dzīvības meklējumiem uz šīs planētas mūsdienās. Tie nav tieši pierādījumi dzīvībai uz Marsa,…
Imigrants Saules sistēmā

Imigrants Saules sistēmā (514/0)


Publicēts: 22.05.2018
2017.gadā pasauli pāršalca ziņa par pirmo starpzvaigžņu ceļotāju, kas uz īsu mirkli paviesojās Saules sistēmā. Kamēr Oumuamua kā steidzīgs tūrists tikai uzmeta acis Saulei un tās planētām, izrādās starp daudzajiem asteroīdu joslas vietējiem iedzīvotājiem ir veiksmīgi noslēpies kāds imigrants - 2015 BZ509. Šis nelielais asteroīds visticamāk Saules sistēmā…
Asteroīds izsūtījumā

Asteroīds izsūtījumā (470/0)


Publicēts: 9.05.2018
Saules sistēmas pirmsākumi bija nemierīgs laiks. Šī perioda teorētiskajos modeļos redzams, ka lielo planētu orbītas būtiski mainījās. Gāzu milži pārvietojās sākotnēji Saules virzienā un pēc tam atkal attālinājās, ar gravitācijas spēku palīdzību izsvaidot mazākos debesu ķermeņus un daļu no tiem izsūtot uz attālākiem Saules sistēmas nostūriem, tai skaitā…
Viesis no Tatuīnas?

Viesis no Tatuīnas? (555/0)


Publicēts: 21.03.2018
Ja esi Zvaigžņu karu cienītājs, tad zināsi, ka Tatuīna ir dubultzvaigžņu sistēma. Zinātnieki uzskata, ka lielākā daļa zvaigžņu Piena Ceļa galaktikā atrodas pa pāriem. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka pirmais viesis no starpzvaigžņu vides ir izrādījies asteroīds, kurš visticamāk atlidojis no dubultzvaigžņu sistēmas. Tā uzskata doktora Alana Džeksona…
Kosmiskais starojums Zemes tuvumā kļūst intensīvāks

Kosmiskais starojums Zemes tuvumā kļūst intensīvāks (682/3)


Publicēts: 6.03.2018
NASA Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) ir aprīkots ar instrumentu CRaTER (Cosmic Ray Telescope for the Effects of Radiation), kas analizē kosmiskā starojuma intensitāti Mēness tuvumā. Jau pirms četriem gadiem profesors Nātans Švadrons un viņa kolēģi no Ņūhempšīras universitātes pievērsa uzmanību mērījumu rezultātiem, kas liecināja, ka starojuma intensitāte…
Būrī ieslodzītā enerģija

Būrī ieslodzītā enerģija (630/0)


Publicēts: 24.02.2018
Uzliesmojumi uz Saules ir saistīti ar aktīvajiem reģioniem. Bieži vien uzliesmojumiem seko koronālās masas izvirdums, kad starpplanētu telpā tiek izmesta Saules matērija. Tomēr ne vienmēr spēcīgus uzliesmojumus pavada izvirdums. Lai noskaidrotu, kas nosaka, vai uzliesmojumam sekos izvirdums vai nē, astrofiziķis Tahars Amari no Parīzes Politehniskās…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE