Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Apraktais ledus

Apraktais ledus (155/1)


Publicēts: 15.01.2018
Ja nu ūdens trūkums atturēja tevi no pārcelšanās uz Marsu, tagad vari būt pārliecināts, ka tas bagātīgos apjomos ir atrodams ne tikai polārajos ledājos, bet arī siltākos platuma grādos. Izmantojot Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) datus, zinātnieki ir atklājuši astoņas vietas uz sarkanās planētas, kur zem pāris metru bieza putekļu un klinšu atlūzu slāņa…
Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas

Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas (348/0)


Publicēts: 14.12.2017
Saules sistēmā Marss šobrīd nav mums pazīstamām dzīvības formām draudzīga planēta. MAVEN misijas ietvaros zinātnieki pūlas noskaidrot, kā mainās sarkanās planētas atmosfēra mūsdienās un kāda tā varētu būt bijusi planētas pastāvēšanas pirmsākumos. Iegūtās zināšanas ne tikai palīdz izprast Zemes aukstā un sausā kaimiņa attīstību, bet arī ielūkoties Zemes…
Marsa pirmatnējā pirts

Marsa pirmatnējā pirts (383/1)


Publicēts: 10.12.2017
Brauna universitātes zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi par to, kā uz Marsa ir veidojušies filosilikāti jeb māli. Ja šī teorija apstiprinātos, sarkanās planētas vēsturi nāktos pilnībā pārrakstīt. Zinātnieki cer, ka nākamā mobilā laboratorija jeb visurgājējs, kas dosies uz Marsu jau 2020.gadā, varētu palīdzēt noskaidrot, kura no Marsa pagātnes…
NASA meklē 2014 MU69 krustvecāku(-s)

NASA meklē 2014 MU69 krustvecāku(-s) (314/0)


Publicēts: 7.11.2017
2019.gada 1.janvāri gaidām ar nepacietību ne jau tādēļ, ka iestāsies kārtējais jaunais gads, bet gan tādēļ, ka NASA kosmiskais aparāts New Horizons lidos garām Koipera joslas objektam (486958) 2014 MU69. Šāds oficiālais nosaukums ir grūti iegaumējams, tādēļ NASA un New Horizons komanda aicina ikvienu piedalīties vārda došanas kampaņā, iesniedzot savus…
Asteroīds 2012 TC4

Asteroīds 2012 TC4 (451/0)


Publicēts: 11.10.2017
2017.gada 12.oktobrī nedaudz pirms 9:00 pēc Latvijas laika savā ceļā apkārt Saulei Zemei vistuvāk atradīsies neliels asteroīds - 2012 TC4. Tiek lēsts, ka tas varētu būt 10 līdz 30 metrus liels. Tuvākajā punktā asteroīds atradīsies aptuveni 42 000 km attālumā, kas ir aptuveni 10 reizes tuvāk nekā Mēness, bet nedaudz tālāk kā lielākā daļa sakaru pavadoņu.…
Tā kā komēta, bet nav komēta

Tā kā komēta, bet nav komēta (522/4)


Publicēts: 25.09.2017
2016.gada septembrī asteroīds 288P atradās vistuvāk Zemei savā orbītā ap Sauli. Starptautiska astronomu komanda Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta speciālistu vadībā novēroja šo objektu, izmantojot Habla teleskopu. 288P atrodas asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu. Pētījuma ietvaros fotografētie attēli atklāja, ka tas nav viens objekts,…
1. septembrī gaidāma tikšanās ar Florenci

1. septembrī gaidāma tikšanās ar Florenci (536/0)


Publicēts: 24.08.2017
Lai atzīmētu Zinību dienu, 2017.gada 1.septembrī Zemes tuvumā viesosies Florence, aptuveni 4,4 kilometrus liels asteroīds, kas atklāts 1981.gada martā. Pamata satraukumam, ka Florence varētu ietriekties Zemē, nav nekāda. Asteroīds palidos garām mūsu planētai aptuveni 7 miljonu kilometru attālumā, kas ir aptuveni 18 reizes tālāk nekā no Zemes atrodas…
Saturns turpina pārsteigt

Saturns turpina pārsteigt (708/3)


Publicēts: 26.07.2017
NASA Cassini misijas noslēguma fāze, kas nodēvēta par Grand Finale, turpinās. Tās laikā kosmiskais aparāts regulāri lido cauri spraugai, kas atdala Saturnu no tā gredzenu sistēmas. Šo pārlidojumu laikā iegūtā informācija ne tikai palīdz labāk izprast šo komplekso planētas sistēmu, bet arī sagādā arvien jaunus pārsteigumus zinātniekiem.
2014 MU69 tinas noslēpumainības plīvurā

2014 MU69 tinas noslēpumainības plīvurā (520/0)


Publicēts: 11.07.2017
NASA kosmiskais aparāts New Horizons savu nākamo izpētes mērķi - Koipera joslas objektu 2014 MU69 - sasniegs tikai 2019.gada 1.janvārī, bet jau tagad novērojumi atklāj dažas interesantas lietas par objektu un tā apkārtni. Iespējams, tas ir mazāks un gaišāks, nekā agrāk tika uzskatīts, kā arī 2014 MU69 varētu būt binārs objekts vai pat vairāku objektu…
Kā gaismas pleķītis pārtop asteroīdā?

Kā gaismas pleķītis pārtop asteroīdā? (482/0)


Publicēts: 1.07.2017
1801.gada pirmajā dienā itāļu astronoms Džuzepe Piaci netālu no Vērša zvaigznāja atklāja jaunu, esošajās zvaigžņu kartēs neatzīmētu niecīgu zvaigznīti. Nākamajā naktī viņš atkal novēroja to pašu objektu un secināja, ka tas ir pavirzījies attiecībā pret pārējām zvaigznēm. Piaci zināja, ka zvaigznes ir ļoti tālu un tās nemaina savas atrašanās vietas.…
MĒNESS FĀZE