Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Saules sistēma

Juno misijas pirmie rezultāti

Juno misijas pirmie rezultāti (165/0)


Publicēts: 25.05.2017
NASA zonde Juno startēja 2011.gada 5.augustā un milzu planētu sasniedza 2016.gada 4.jūlijā. Šodien, 2017.gada 25.maijā ir publiskotas pirmās zinātniskās publikācijas, kuros izmantoti pirmā pārlidojuma laikā (2016.gada 27.augusts) iegūtie dati. Pētījumu rezultāti atklāj mūsu Saules sistēmas lielāko planētu kā sarežģītu, milzīgu un nemierīgu pasauli,…
Lietusgāzes uz Marsa

Lietusgāzes uz Marsa (243/1)


Publicēts: 17.05.2017
Spēcīgas lietusgāzes ir pārveidojušas krāterus uz Marsa un radušās straumes izgrauzušas upēm līdzīgos kanālus, kas mūsdienās redzami uz sarkanās planētas virsmas. Zinātnieki no Smitsona institūta un Džona Hopkinsa universitātes uzskata, ka pirms miljardiem gadu notikušās izmaiņas Marsa atmosfērā ir izraisījušas arvien spēcīgākas lietusgāzes, kas pārveidojušas…
Asteroīds 2014 JO25 palidos garām Zemei

Asteroīds 2014 JO25 palidos garām Zemei (487/1)


Publicēts: 19.04.2017
Asteroīds 2014 JO25 tika atklāts 2014.gada maijā Katalīnas debesu novērošanas programmas ietvaros. NASA NEOWISE misijas dati liecina, ka asteroīda diametrs varētu būt aptuveni 650 metri. Lai arī objekta trajektorija ir visai labi izpētīta, par tā fizikālajām īpašībām informācijas ir maz. Tieši šodien šis asteroīds palido garām Zemei, atrodoties 1,8…
Urāna polārblāzmas

Urāna polārblāzmas (413/1)


Publicēts: 4.04.2017
Kopš brīža, kad Zemi sasniedza pirmās Voyager 2 nofotografētās polārblāzmas uz citām Saules sistēmas planētām, interese par tām nav atslābusi. Polārblāzmas rada lādētu daļiņu plūsmas, piemēram, tie var būt elektroni, kuru avots ir Saules vējš, planētas jonosfēra vai dažādi procesi uz pavadoņiem. Lādētās daļiņas noķer planētas magnētiskais lauks un novada…
Ap Saturnu riņķo milzu pelmenis

Ap Saturnu riņķo milzu pelmenis (835/5)


Publicēts: 12.03.2017
2017.gada 7.martā NASA zonde Cassini pietuvojās vienam no Saturna pavadoņiem - Pānam. Tuvākajā punktā kosmisko aparātu no Pāna šķīra vien 24 572 kilometri. Šī pārlidojuma laikā pavadonis tika fotografēts, iegūstot detalizētus augstas izšķirtspējas attēlus, kuros redzama Pāna dīvainā forma - tas atgādina pelmeni.
Kļūsti par 9. planētas atklājēju!

Kļūsti par 9. planētas atklājēju! (724/1)


Publicēts: 17.02.2017
NASA aicina Tevi palīdzēt meklēt līdz šim neatklātas pasaules, kuras varētu slēpties Saules sistēmas nomalēs un tuvējā starpzvaigžņu telpā. Ikvienam ir iespējams izmēģināt spēkus projektā "Backyard Worlds: Planet 9" (Piemājas pasaules: 9. planēta), analizējot NASA WISE teleskopa fotografētos attēlus, no kuriem izveidotajās animācijās redzami objekti,…
Mazais Sarkanais Plankums

Mazais Sarkanais Plankums (565/1)


Publicēts: 26.01.2017
2016.gada 11.decembrī NASA kosmiskā aparāta Juno kamera JunoCam bija pavērsta pret Jupitera ziemeļu puslodi, kad Juno lidoja garām Jupitera mākoņiem tikai 16 600 km attālumā. Attēlā, kas nofotografēts šajā pārlidojumā, redzami Jupitera mākoņi un vairākas vētru sistēmas, no kurām lielākā ir NN-LRS-1.
Kā Zeme Sauli bremzēja

Kā Zeme Sauli bremzēja (759/3)


Publicēts: 21.12.2016
Iespējams, ka Havaju salu universitātes zinātniekiem, sadarbojoties ar Brazīlijas un Stenfordas universitāšu speciālistiem, ir izdevies atminēt vienu no Saules noslēpumiem. Pirms aptuveni 20 gadiem zinātnieki atklāja, ka Saules atmosfēras ārējie 5% rotē lēnāk nekā dziļākie slāņi.
Ko meteorīti var pastāstīt par Jupitera dzimšanu

Ko meteorīti var pastāstīt par Jupitera dzimšanu (529/0)


Publicēts: 12.12.2016
Gadiem ilgi zinātnieki ir teoretizējuši, ka Jupitera orbīta vienmēr nav atradusies tur, kur šodien - aptuveni 5 astronomisko vienību (AV) attālumā no Saules. Viens no pierādījumiem, ka Jupiters ir pārvietojies, ir saistīts ar Marsa izmēru, kas ir daudz mazāks nekā paredz akrēcijas modelis. Viens no skaidrojumiem ir, ka Jupiters savulaik ir riņķojis…
Devītā planēta atrisina vienu no Saules noslēpumiem

Devītā planēta atrisina vienu no Saules noslēpumiem (1085/9)


Publicēts: 25.10.2016
Devītā planēta, kas saskaņā ar Konstantīna Batigina un Maika Brauna prognozēm, atrodas Saules sistēmas nomalē, joprojām nav atklāta, bet jau tagad tās esamība jaunā pētījuma ietvaros tiek izmantota, lai izskaidrotu Saules rotācijas ass slīpumu attiecībā pret ekliptikas plakni.
MĒNESS FĀZE