Jauna un eksotiska
Publicēts: 5.01.2014
Ja kaut reizi esi salauzis kādu kaulu vai nācies veikt plaušu izmeklējumus, noteikti zini, ka cilvēkiem rentgenstari ir kaitīgi. Kad ārsts fotografē lauzto roku vai kāju rentgenstaros, pats viņš noslēpjas aiz aizsargekrāna, lai nesaņemtu starojumu. Izrādās, ka rentgenaparāta starojuma deva ir aptuveni 50 reizes mazāka nekā tā, ar kādu Zemi katru gadu bombardē dažādi avoti kosmosā. Par laimi mūs aizsargā atmosfēra, tādēļ uz mūsu planētas mēs esam drošībā.
Vieni no spēcīgākajiem rentgenstaru avotiem Visumā ir rentgenstaru dubultzvaigznes. Šajā pārī viena zvaigzne ir normāla, Saulei līdzīga, bet otra ir ļoti blīvs zvaigznes paveids, kas tiek dēvēts par neitronu zvaigzni. Abas zvaigznes riņķo viena ap otru. Neitronu zvaigznes spēcīgā gravitācija velk pie sevis normālās zvaigznes atmosfēras slāņus un lēnām tos aprij. Šī gāze kļūst ļoti karsta un izstaro rentgenstarus.
Pavisam nesen zinātnieki noskaidroja, ka rentgenstaru dubultzvaigznes sistēma Circinus X-1 ir mazāk nekā 4600 gadus veca. Tā ir visjaunākā zināmā no šāda tipa zvaigžņu sistēmām. Astronomi ir atklājuši simtiem rentgenstaru dubultzvaigžņu mūsu galaktikā un arī citās galaktikās. Tās visas ir ļoti vecas, tādēļ zinātnieki var novērot tikai to, kas šo zvaigžņu dzīvē notiek daudz vēlāk. Savukārt Circinus X-1 sistēmā iespējams saskatīt pat triecienviļņus, kas veidojušies sistēmas dzimšanas brīdī.
ATCERIES!
Neitronu zvaigznes dzimst pārnovas sprādzienā, kad bojā iet ļoti masīva zvaigzne. Šie sprādzieni ir visspēcīgākie, kādi Visumā ir novērojami. Šajā sprādzienā izdalītais starojums ir līdzvērtīgs dažiem oktiljoniem kodolraķešu galviņu. Viens oktiljons ir 1 000 000 000 000 000 000 000 000 000. Uz Zemes šobrīd esot ne vairāk kā 20 000 kodolraķešu galviņu.
EU-UNAWE
Komentāri
