Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Asteroīds ar akmens sirdi (1365/0)


Publicēts: 14.02.2014

Asteroīdus fotografēt ir grūti. Iedomājieties, cik sarežģīti ir melnajās nakts debesīs pamanīt šos niecīgos, tumšos akmeņus. Notveršanu apgrūtina arī tas, ka asteroīdi nestāv uz vietas. Tie, līdzīgi kā Zeme, riņķo apkārt Saulei. Zemei griežoties ap savu asi, mēs varam pamanīt dažādus asteroīdus.

Neskatoties uz grūtībām, astronomi tik viegli nepadodas. Un asteroīdi ir kaut kas, ko zinātnieki ļoti vēlas izpētīt.

Asteroīdu izpēte palīdz saprast, kā veidojusies mūsu planēta un pārējā Saules sistēma. Noskaidrojot, kādi ir asteroīdi, mēs varam sevi labāk pasargāt. Zinot, kur atrodas un kā pārvietojas asteroīdi, var noskaidrot, vai tie negatavojas sadurties ar mūsu planētu.

Attēlā redzams asteroīds Itokawa. Niecīgais akmens bluķis kļuva slavens 2005. gadā, kad to apciemoja Japānas kosmiskais aparāts Hayabusa. Šī zonde pētīja un fotografēja asteroīdu. Pateicoties Hayabusa, mēs zinām, kāds izskatās šis asteroīds, kā arī to, cik tas ir liels. Bet kas slēpjas zem tā virsmas?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pret asteroīdu tika pavērsti vairāki teleskopi pasaulē. Analizējot to, kā asteroīds griežas ap savu asi, un apvienojot iegūto informāciju ar Hayabusa datiem, zinātnieki varēja ielūkoties Itokawas akmens sirdī. Tas, ko viņi tur atrada, bija patiesi dīvaini.

Asteroīda sirds patiesībā ir veidota no diviem atšķirīgiem akmens bluķiem, kas kaut kādā veidā salipuši kopā. Iespējams, ka Itokawa veidojies, saduroties diviem asteroīdiem un paliekot kopā.

ATCERIES!
Hayabusa misija neizdevās pilnībā. Kosmiskajam aparātam bija jāsavāc asteroīda paraugi, bet instrumenti nedarbojās pareizi. Par laimi kosmiskais aparāts "ieskrēja" asteroīdā un tādejādi mazliet materiāla izdevās noskrāpēt no virsmas un atvest atpakaļ uz Zemi.

EU-UNAWE

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE