Pūķa elpas izgaismotās debesis

Publicēts: 12.01.2014
Attālumi starp zvaigznēm ir tik milzīgi, ka to aprakstīšanai nelieto kilometrus. Piemēram, Saules sistēmai tuvākā zvaigzne atrodas 38 000 000 000 000 kilometru attālumā. Un tā ir vistuvākā. Ir zvaigznes, kuras atrodas miljardiem reižu tālāk. Neviens nevēlas rakstīt vai izrunāt skaitļus ar vismaz 20 nullēm.

Glāzi ūdens?

Publicēts: 6.01.2014
Dzīvību uz Zemes var atrast praktiski jebkur. Tā mājo gan ledainajos polos, gan svelmainajā ekvatorā, gan kalnu virsotnēs, gan okeānu dzīlēs. Dzīvas būtnes atradīsiet gan sausās ielejās, gan vulkānu tuvumā. Pēdējo 3,7 miljardu gadu laikā dzīve uz Zemes ir pielāgojusies visneiedomājamākajām vietām. Kas uz Zemes ir tik īpašs, ka tā tik ideāli ir piemērota…

Jauna un eksotiska

Publicēts: 5.01.2014
Ja kaut reizi esi salauzis kādu kaulu vai nācies veikt plaušu izmeklējumus, noteikti zini, ka cilvēkiem rentgenstari ir kaitīgi. Kad ārsts fotografē lauzto roku vai kāju rentgenstaros, pats viņš noslēpjas aiz aizsargekrāna, lai nesaņemtu starojumu. Izrādās, ka rentgenaparāta starojuma deva ir aptuveni 50 reizes mazāka nekā tā, ar kādu Zemi katru gadu…

Cēlgāzu molekulas kosmosā

Publicēts: 4.01.2014
Visu, ko uz Zemes, Saules sistēmā, mūsu galaktikā un pat visā Visumā iespējams pataustīt, redzēt, sajust vai pasmaržot, iespējams sadalīt 98 dabā sastopamos izejmateriālos, kas tiek dēvēti par elementiem. Iespējams, ka esat dzirdējuši par tādiem elementiem kā skābeklis, dzelzs, zelts un sudrabs.

Piena Ceļa pazudušie zari

Publicēts: 3.01.2014
Astronomi nevar apskatīt, kāda izskatās mūsu galaktika, jo mēs atrodamies tajā iekšā. Pētot, kā kustās zvaigznes un cik tālu tās atrodas no mums, tomēr ir iespējams izprast galaktikas izskatu. Mūsdienās astronomi zina, ka Piena Ceļš (tā sauc mūsu galaktiku) ir līdzīgs spirālei ar daudziem zariem. Precīzu zaru skaitu zinātnieki cenšas noskaidrot jau…