Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

TanDEM-X veiksmīgi startējis (2913/4)


Publicēts: 26.06.2010

2010. gada 21. jūnijā no Baikonuras kosmodroma veiksmīgi startēja nesējraķete Dnepr, kura orbītā nogādāja otro Vācijas mākslīgo pavadoni, kas novēros Zemi. Jau pēc aptuveni pusstundas kontroles stacija, kas atrodas Antarktikā, uztvēra pirmos signālus.

Vācijas kosmiskās aviācijas centrs (DLR) nodrošina TanDEM-X kontroli un zinātnisko datu savākšanu un analīzi.

"TanDEM-X ir ļoti nozīmīgs Vācijas projekts, kas nodrošinās mūs ar viendabīgu Zemes virsmas augstuma modeli, kurš ir nepieciešams zinātniskiem un komerciāliem mērķiem," pastāstīja DLR priekšsēdētājs profesors Johans Dītrihs Vorners. "Šis projekts demonstrē Vācijas sasniegumus mākslīgo pavadoņu radaru tehnoloģijās un ir nacionālās kosmosa programmas rezultāts. TanDEM-X ir lielisks piemērs valsts un privāto organizāciju sadarbībai."

TanDEM-X projektā piedalās gan valsts institūcijas, gan privātās kompānijas. DLR un Astrium projektu daļēji finansē Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministrija. Mārketingu veic kompānijas DLR Astrium filiāle Infoterra. Mākslīgo pavadoni Frīdrihshāfenā būvēja kompānija Astrium. Kopējās TanDEM-X izmaksas ir 165 miljoni EUR, no kuriem 125 miljonus nodrošināja DLR, bet 40 miljonus - Eiropas kosmosa kompānija Astrium.

TanDEM-X pievienojās 2007. gadā palaistajam mākslīgajam pavadonim TerraSAR-X. Abi pavadoņi veidos visas sauszemes karti, apsekojot vairāk kā 150 miljonus km2, atrodoties 514 kilometru augstumā. Iecerēts šo projektu pabeigt trīs gadu laikā.

"Šī būs pirmā standartizētā Zemes reljefa karte 3 dimensijās. Tā būs ļoti precīza," teica profesors Alberto Moreira.

Mūsdienās pastāv aptuvenas, nestandartizētas vai nepabeigtas Zemes reljefa kartes. TanDEM-X projekta mērķis ir aizpildīt šīs nepilnības. Lai paveiktu šo uzdevumu, abi pavadoņi lidos pavisam tuvu viens otram un veidos tādu kā radara interferometru.

Tradicionālajā radara izpildījumā zonde nosūta uz Zemi mikroviļņu signālus, kas tiek atstaroti atpakaļ. Analizējot laiku, kāds ir nepieciešams signālam, lai noietu šo attālumu, tiek aprēķināts attālums līdz Zemes virsmai. Pavadonim lidojot apkārt Zemei, it kā tiek "izgaismota" josla uz Zemes, par kuru tiek saņemta informācija.

Ar interferometrijas palīdzību virsma tiek analizēta no divām pozīcijām. Cilvēka acis un smadzenes darbojas līdzīgi, veidojot reālu 3 dimensiju attēlu. Radara viena "acs" atrodas uz TerraSAR-X, bet otra uz TanDEM-X.

Trīs gadu laikā savāktais datu apjoms būs tik milzīgs, ka tā uzglabāšanai nepietiktu pat 200 000 DVD disku. TanDEM-X projekts ilgs vismaz piecus gadus. Plānots, ka šis pavadonis darbosies ilgāk nekā agrāk palaistais TerraSAR-X.

Vācijas zinātnieki ir iecerējuši izveidot globālu Zemes reljefa karti, kura nav atkarīga no valstu robežām vai citiem traucēkļiem, ar kuriem nākas saskarties gadījumos, kad karšu veidošanai tiek izmantotas lidmašīnas. Radars nav atkarīgs no laikapstākļiem un darbojas neatkarīgi no apgaismojuma. Šobrīd šis ir vienīgais tāda veida projekts.

Digitālie reljefa modeļi ir plaši pielietojami. Hidroloģijā, ģeoloģijā un okeanogrāfijā ir nepieciešami precīzi dati par Zemes virsmu. Šādi modeļi ļauj daudz efektīvāk izmantot Zemes resursus, kā arī plānot iespējamos darbus dabas katastrofu gadījumos.

Vācija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kurai piederēs Zemes reljefa digitālais modelis. Jau šobrīd par šo produktu interesi izrāda dažādu valstu institūcijas un kompānijas visā pasaulē. Plānots, ka modelis būs pilnībā pabeigts 2013. gadā.

TanDEM-X projekta uzraudzību nodrošina trīs kontroles stacijas - Kiruna Zviedrijā, Inuvika Kanādā un O'Higinsa bāze Antarktīdā.

 

German Aerospace Center (DLR)

Komentāri

  1. Nelabojams tieši 26.06.2010 domāja šādi:

    Ļoti būtiska detaļa izlaista: kartēšanu paredzēts veikt ar 12 m horizontālo un 2 m vertikālo izšķirtspēju. Interesanti, ka Latvijā pieņemtai precizitātei, kas izmantojama vietējos teritorijas plānojumos, tā vēl joprojām ir nepietiekama. Reljefa datu Latvijas topogrāfijā vēl joprojām trūkst ļoti daudzām Latvijas vietām. Un ja kaut ko patiešām ļoti vajag, tad vairumā gadījumu ir jādigitizē no krievu vecajām topokartēm.

  2. cydonia tieši 26.06.2010 domāja šādi:

    hm. un kā tad srtm? arī solījās būt gana precīzas. varbūt ne tik...
    http://www2.jpl.nasa.gov/srtm/

  3. Nelabojams tieši 26.06.2010 domāja šādi:

    srtm 30 metri

  4. Nelabojams tieši 26.06.2010 domāja šādi:

    Jā, cita starpā, esmu Neustrelitz'ā bijis un redzējis, kā tur visa tā mašinērija darbojas. Iespaidīgi.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE