Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Peldošās plastmasas medības no kosmosa (613/2)


Publicēts: 27.03.2018

Katru gadu Zemes okeānos nonāk aptuveni 10 miljoni tonnu plastmasas, kas ir atrodama ne tikai piekrastēs, bet arī atklātā okeānā no ekvatora līdz pat polārajiem apgabaliem. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) izstrādā risinājumus, kas ļaus ne tikai konstatēt vietas, kur plastmasas atrodas visvairāk, bet arī izprast šīs problēmas apmērus un atrast iespējamos risinājumus.

Plastmasa ir bīstams piesārņojums ne tikai tad, kad tā okeānā peld neskartā veidā, bet arī tad, kad viļņu un erozijas rezultātā sākotnējais objekts sadalās arvien mazākos un mazākos fragmentos, iekļūstot barības ķēdē. Šo produktu ilgtermiņa ietekme uz dzīvajiem organismiem, t.sk. cilvēkiem, vēl nav izpētīta.

"Netiešie mērījumi no kosmosa jau tiek pielietoti, lai apzinātu plastmasas piesārņojuma problēmu okeānos," skaidroja Paolo Korradi no EKA. "Piemēram, okeāna straumju kartes mums ļauj izveidot simulācijas, lai uzzinātu, kur notiek plastmasas atkritumu koncentrācija Klusajā, Atlantijas un Indijas okeānos. Šī projekta ietvaros mēs mēģinām apzināt, cik reāli ir tiešā veidā novērot plastmasas atkritumus no kosmosa. Tas šķiet kā neiespējamā misija, bet ir pamats uzskatīt, ka to var paveikt, vismaz vietās, kur atkritumi sasniedz noteiktu koncentrāciju."

"Protams, mēs nerunājam par atsevišķu gabalu pamanīšanu, bet īpaša spektrālā signāla reģistrēšanu, līdzīgi kā iespējams pamanīt fitoplanktonu, piesārņojumu un upju sanesumus," piebilda Korradi. "Plastmasai raksturīgi konkrēti "pirkstu nospiedumi" infrasarkano staru diapazonā, kas tiek izmantoti atkritumu pārstrādes industrijā, lai nodalītu plastmasu no pārējiem atkritumiem."

Projektā vienlaicīgi piedalās divas komandas, kuras izmanto Sentinel-3 uzņemtos attēlus, salīdzinot tos ar datiem, kas iegūti fotografējot okeāna virsmu no lidmašīnām vai apsekojot lokāli.

"Mēs ceram saprast, kādu koncentrāciju iespējams reģistrēt no satelīta, izmantojot esošās tehnoloģijas, vai arī mums jāizmanto zemāk atmosfērā lidojoši lidaparāti, vai arī varbūt jāuzlabo tehnoloģijas," paskaidroja Korradi.

Projekta rezultātā tiks definētas prasības satelītam, kura uzdevums būs meklēt plastmasas atkritumus okeānos, izmantojot infrasarkano staru īsviļņu dipazonu. Savukārt ar satelīta palīdzību varētu jau izveidot karti, kurā būtu redzams atkritumu izvietojums.

"Simulācijas ir laba lieta, bet attēls, kurš veidots izmantojot tiešo novērojumu datus, varētu sniegt vērtīgu informāciju zinātniekiem, kā arī publikai un lēmumu pieņēmējiem," noslēdza Korradi. "Monitorings nav mērķis pats par sevi, bet veids, kā parādīt problēmas apmērus, lai varētu mēģināt ar to cīnīties."

ESA

Komentāri

  1. Andron MacBeton tieši 27.03.2018 domāja šādi:

    Nigerainie mērkaķi to plastmasu mētā okeānos, ne jau mēs! Ei nahuj un mērkaķiem skaidro!

  2. Redaktors tieši 27.03.2018 domāja šādi:

    Skaidrs, un es vainoju vietējos, kas man pilnu upes malu piedrazojuši ar šampūnu pudelēm un "Brāli", nemaz nerunājot par ceļa malās sasistām stiklenēm.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE