Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA satelīts saskata dzīvības pazīmes (5863/0)


Publicēts: 9.05.2010

Šis mākslīgais pavadonis nav Cassini, kas riņķo ap Saturnu, nedz arī Marsa neskaitāmie satelīti, nedz New Horizons, kas atrodas ceļā uz Plutonu, un pat ne Messenger, kas drīz ieies pastāvīgā orbītā ap Merkuru. Šis mākslīgais pavadonis riņķo ap Zemi.

Tālu Kanādas ziemeļos atrodas kāda ledāja izgrauzta ieleja, kurai nelīdzinās neviena cita uz Zemes. Borupa pāreja uz Ellesmēres salas ir vienīgā zināmā vieta, kur sērs no dabīgajiem avotiem izgulsnējas uz ledus.

Šis sērs ir labi redzams 2006. gada jūlijā no helikoptera fotografētajā attēlā. Sēra nogulsnējumi piešķir ledum dzeltenīgu nokrāsu.

Savukārt mākslīgā pavadoņa EO-1 ALI kameras attēlā, kas fotografēts 2006. gada 6. jūlijā šis sēra plankums nav redzams. Tomēr ir kāds cits instruments uz šī pavadoņa, ar kura palīdzību varēja ieraudzīt sēra nogulsnes uz ledus. Tā ir Hyperion hiperspektrālā kamera, kas spēj izšķirt 220 spektrālās joslas no 0,4 līdz 2,5 µm ar 30 metru izšķirtspēju.

Kanādas ziemeļos esošā sēra izpēte nav tikai ziņkārība. Iespējams, ka nākotnē šo tehnoloģiju būs iespējams izmantot, lai meklētu dzīvību citur Saules sistēmā. Viena no šādām vietām ir Jupitera pavadonis Eiropa, kas ir mazāka par Mēnesi. Jupitera pavadoni klāj ledus kārta, kura, kā uzskata zinātnieki, varētu slēpt šķidra ūdens okeānu. Dzīvībai, kādu to pazīstam mēs, ir nepieciešams šķidrs ūdens, lai tā pastāvētu.

Ja uz Eiropas ir okeāns, vai tur ir dzīvība? Norādes par dzīvības formu pastāvēšanu varētu būt tumšās nogulsnes, kas ir konstatētas uz Eiropas virsmas. Iespējams, ka šīs vielas sūcas augšup no okeāna cauri spraugām ledū. Galileo zondes novērojumi liecina, ka nosēdumu sastāvā ir arī sērs. Vai Eiropas sēra nogulas ir līdzīgas tām, kas atrodas uz Zemes?

Borupa pārejas avotā ūdeņraža sulfīda gāze ūdenī tiek pārvērsta par stabilām sēra nogulsnēm vai ģipsi. Šis proces ir visai sarežģīts un notiek mikroorganismu klātbūtnē. Fakts, ka uz ledus ir atrodams sērs liecina, ka tur pastāv dzīvība. Instrumentam, kas dosies uz Eiropu, būs jānoskaidro, vai tur uz ledus atrodams tīrs sērs vai tā savienojumi.

NASA JPL zinātnieki izmantoja Hyperion datus, lai noteiktu sēra daudzumu Borupa pārejā. Lai pārliecinātos par instrumenta precizitāti, tika veikti mērījumi arī uz zemes. Lai arī rezultāti nesakrīt perfekti, novirzes ir ārkārtīgi niecīgas. Tas nozīmē, ka ar Hyperion instrumentam līdzīgu sensoru varētu aprīkot zondi, kas dosies uz Jupitera sistēmu, lai meklētu ārpuszemes dzīvības pazīmes uz Eiropas.

Earth Observatory, NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE