Explorer 1 : ASV kosmosa ēras sākums
Publicēts: 31.01.2008
1958. gada 31. janvārī startēja pirmais ASV mākslīgais pavadonis Explorer-1, kas aizsāka ASV kosmosa izpētes ēru.
1957. gada oktobrī pasauli pārvērta PSRS kosmosa kuģa Sputnik starts. Nākamajā mēnesī tam pievienojās Sputnik 2. ASV bija zaudējuši kosmiskajās sacensībās, jo īpaši pēc neveiksmīgā pirmā pavadoņa starta, kad Vanguard nesējraķete eksplodēja starta vietā. Tomēr ASV nepadevās un zinātnieku trio - Verners Fon Brauns, Viljams Pikerings un Džeims Van Allens - radīja nesējraķeti Jupiter C, kas 1958. gada 31. janvārī orbītā ap Zemi pacēla pirmo ASV mākslīgo pavadoni Explorer 1.
Explorer 1 bija neliels vārda vistiešākajā nozīmē. Ja izdzirdot vārdu kosmosa kuģis, mēs lielākoties iedomājamies raķeti vismaz 3 stāvu mājas augstumā, tad Explorer garums bija tikai 2,03 metri, diametrs 15,9 centimetri un tas svēra 14 kilogramus.
Explorer 1 veica lidojumu, kura tuvākais punkts atradās 354 km attālumā no Zemes, bet tālākais 2515 km. Vienu apriņķojumu tas veica 114,8 minūtēs, kas bija 12,54 apriņķojumi 24 stundu laikā. Pēdējais ziņojums no pavadoņa pienāca 1958. gada 23. maijā. Pēc aptuveni 58 000 apriņķojumiem, tas zaudēja augstumu un atgriezās Zemes atmosfērā, kur arī sadega 1970. gada 31. martā.
Primārais un svarīgākais instruments mazajā pavadonī bija kosmiskā starojuma uztvērējs jeb Geigera skaitītājs, kuram bija jānosaka radiācijas līmenis virs atmosfēras. Orbītas zemākajā punktā starojuma līmenis bija gandrīz atbilstošs gaidītajam, bet tālākajā punktā staru skaits bija niecīgs. Van Allens teoretizēja, ka pavadoņa instruments ir saņēmis spēcīgu radiācijas devu lādētu daļiņu joslā, kuru tuvējā kosmosā notur Zemes magnētiskais lauks. Divus mēnešus vēlāk Explorer 3 pierādīja šādu joslu esamību, kuras nosauca par godu Van Allenam par Van Allena radiācijas joslām.
Vēl uz mākslīgā pavadoņa atradās mikrometeorītu detektors un akustiskais mikrofons, kurš ierakstīja mikrometeorītu sadursmes trokšņus. Šie instrumenti darbojās aptuveni 2 mēnešus, kuru laikā tika konstatēts tikai viena iespējamā mikrometeorīta sadursme.
Dati no pavadoņa tika iegūti brīdī, kad pavadonis lidoja pāri datu ierakstīšanas stacijai uz Zemes. Tās bija tikai pāris minūtes viena apriņķojuma laikā.
Pēc Explorer 1 sekoja Explorer 2 starts, kurš neizdevās, jo Jupiter C tipa nesējraķetes 4 pakāpe nenostrādāja. 1958. gada 26. martā veiksmīgi startēja Explorer 3. Vēlāk veiksmīgi startēja Explorer 4. Explorer sēriju noslēdz neveiksmīgais Explorer 5 starts 1958. gada 24. augustā.
NASA JPL
Komentāri
