Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Voyager starpzvaigžņu atklājums (2522/0)


Publicēts: 25.12.2009

Saules sistēma patlaban ceļo cauri starpzvaigžņu mākonim, kas pēc fiziķu domām nemaz nevarētu eksistēt. Iespējams, ka NASA Voyager kosmosa kuģim tomēr ir izdevies pierādīt pretējo un atminēt noslēpumu.

"Izmantojot Voyager datus, mēs atklājām spēcīgu magnētisko lauku aiz Saules sistēmas robežām," skaidroja pētījuma vadītājs Meravs Ofers no Džordža Meisona universitātes. "Šis magnētiskais lauks satur kopā starpzvaigžņu mākoni un palīdz atminēt šo noslēpumu, kā tas vispār spēj eksistēt."

Šis atklājums palīdzēs labāk izprast situācijas, kad Saules sistēma sadursies ar citiem šādiem mākoņiem, kas atrodas Piena Ceļa galaktikas atzarā, kurā mājo Saules sistēma.

Astronomi šo mākoni ir nodēvējuši par Lokālo starpzvaigžņu mākoni. Tas ir aptuveni 30 gaismas gadus plats. Mākonis sastāv no ūdeņraža un hēlija atomiem. Mākoņa temperatūra ir aptuveni 6000oC. Pirms aptuveni 10 miljoniem gadu šajā reģionā ir uzsprāgusi supernovu kopa, radot milzīgu, miljoniem grādu karstu gāzes burbuli. Lokālo starpzvaigžņu mākoni pilnībā ieskauj šis supernovu pārpalikums. Patiesībā šim burbulim vajadzēja Lokālo mākoni saspiest vai izkliedēt.

"Lokālā mākoņa temperatūra un spiediens nenodrošina pietiekamu pretestību karstās gāzes iedarbībai no ārpuses," teica Ofers.

Tad kā gan šis mākonis ir izdzīvojis? Šķiet, ka Voyager ir izdevies atrast atbildi.

"Voyager datos redzams, ka mākonis ir daudz spēcīgāk magnetizēts, nekā agrāk tika uzskatīts," piebilda Ofers. "Šis magnētiskais lauks nodrošina nepieciešamo pretestību."

Voyager zondes dodas prom no Zemes jau vairāk kā 30 gadus. Tās tagad ir labu gabalu aiz Plutona orbītas, netālu no robežas ar starpzvaigžņu telpu.

"Voyager zondes vēl neatrodas Lokālā mākoņa zonā," teica Ofers. "Bet tās tuvojas un spēj sajust kāds ir šis mākonis."

Mākoni ārpus Saules sistēmas robežām notur Saules radītais magnētiskais lauks un Saules vēja radītais burbulis, kurš ir vairāk kā 10 miljardus kilometru plats. Tā ir heliosfēra, kas aizsargā Saules sistēmas iekšējos reģionus no starpzvaigžņu telpas ietekmes. Abi Voyager kosmosa kuģi atrodas heliosfēras ārējos apgabalos, kur Saules vēju palēnina staprzvaigžņu gāzes spiediens. Heliosfēras izmērus ietekmē gan Saules vēja spiediens no iekšienes, gan Lokālā mākoņa spiediens no ārpuses.

Fakts, ka Lokālais mākonis ir spēcīgi magnetizēts, liecina, ka arī citi starpzvaigžņu mākoņi varētu tādi būt. Ja to magnētiskie lauki ir vēl spēcīgāki nekā Lokālā mākoņa, tie varētu saspiest heliosfēru vēl vairāk, kas nozīmē to, ka Zemi un citas planētas sasniegtu lielāka deva starpzvaigžņu starojuma. Protams, nākamā mākoņa ietekmes zonā Saules sistēma varētu nonākt pēc desmitiem vai simtiem tūkstošiem gadu.

"Nākotnē mūs sagaida interesanti laiki," teica Ofers.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE