Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pirmā starpzvaigžņu vides zonde! (1189/0)


Publicēts: 13.09.2013

Pirmā raķete, kas sasniedz vismaz 100 kilometru augstumu. Zonde Sputnik, kas veiksmīgi riņķoja ap Zemi. Pirmais aparāts, kas sasniedza Mēnesi, visurgājēji, kas rāpoja pa tā virsmu. Apollo triumfs. Zondes, kas palīdzēja ieraudzīt Marsa, Venēras, Merkura un citu Saules sistēmas objektu virsmu. Kosmiskie aparāti, kas nokļuvuši līdz Jupiteram, Saturnam un vēl tālāk. Šim iespaidīgajam kosmisko sasniegumu sarakstam tagad var pievienot vēl vienu - cilvēces radīts objekts pirmo reizi Zemes vēsturē pamet drošās mājas, Saules sistēmu, un nokļūst starpzvaigžņu vidē.

Aijovas universitātes kosmosa fiziķis Dons Garnets pastāstīja, ka ir ticami pierādījumi, ka NASA zonde Voyager 1 ir pirmais cilvēku radītais objekts, kas sasniedzis starpzvaigžņu vidi pēc 36 gadu ilgā lidojuma cauri Saules sistēmai.

"9. aprīlī Voyager 1 Plazmas viļņu instruments, kas tika izveidots Aijovas universitātē, sāka uztvert viļņus jeb elektronu plazmas svārstības, kas atbilst aptuveni 40 reizes lielākam elektronu blīvumam nekā heliosfēras iekšienē, kuru ietekmē Saule," paskaidroja Garnets. "Elektronu blīvuma pieaugums ir ļoti tuvs prognozētajām vērtībām, kādas zinātnieki cerēja sastapt starpzvaigžņu vidē."

Caurskatot vecākus datus, zinātnieki atklāja, ka līdzīgas svārstības tika reģistrētas arī 2012. gada oktobrī un novembrī.

"Tas ir pirmais nopietnais pierādījums, ka Voyager 1 ir šķērsojis heliopauzi, robežu starp heliosfēru un starpzvaigžņu vidi," teica Garnets.

Lai arī Voyager 1 tagad atrodas ārpus heliosfēras, tas nenozīmē, ka tā ceļojums ir galā.

"Tagad, kad mēs esam ārā, mēs uzzinām, ka starpzvaigžņu vide nav viendabīgs reģions," teica Bils Kurts no Aijovas universitātes. "Dažos Voyager mērījumos mēs redzam variācijas, kuras varētu būt saistītas ar heliosfēras tuvumu. Tagad mūsu uzmanība no robežas šķērsošanas ir pievērsta tam, lai saprastu, kas notiek tur ārā."

"Mēs ceram, ka lauku un daļiņu zinātniskie instrumenti turpinās vākt datus līdz pat 2020. gadam. Mēs ar nepacietību gaidām jaunas ziņas no Voyager par starpzvaigžņu vidi," teica Sjūzena Doda no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL).

Pēc 36 gadu ilgā lidojuma Voyager 1 ir vistālāk aizlidojušais cilvēku veidotais objekts. Šobrīd no Saules to šķir 125 astronomiskās vienības (aptuveni 19 miljardi kilometru). Voyager datu pārraides ātrums ir 160 biti sekundē.

Izmantojot Nacionālā zinātnes fonda (NSF) Ļoti garās bāzes līnijas masīvu (VLBA) un Grīnbenksas teleskopu (GBT), zinātnieki "nofotografēja" Voyager 1 radiosignālu. Voyager 1 galvenais raidītājs "spīd" ar 23 vatu jaudu, kas atbilst policijas mašīnā uzstādīta radioaparāta jaudai jeb, ja mēs pielīdzinām gaismas avotam - ledusskapja lampiņai. Lai arī signāls ir ārkārtīgi vājš, salīdzinot ar mūsdienu datu pārraides iespējām, tas ir ļoti spožs radiosignālu avots, salīdzinot ar dabīgajiem radioviļņu avotiem, kurus pēta ar radioteleskopiem.

"Voyager ir pirmais cilvēka veidotais objekts, kas sasniedzis starpzvaigžņu vidi, tādēļ mēs vēlamies, lai spētu saņemt datus no šī jaunā reģiona," teica Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) zinātnieks Tonijs Minters.

"Šādā attālumā signāls no kosmiskā aparāta līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām ceļo vairāk nekā 17 stundas. Signāls ir tik vājš, ka mums ir nepieciešamas gan 70 metru, gan 34 metru antenas, lai uztvertu augstākās izšķirtspējas datus," teica Garnets.

Voyager 1 startēja 1977. gada 5. septembrī. Tas palidoja garām Jupiteram un Saturnam un šobrīd attālinās no Saules ar ātrumu 3,5 AV gada laikā. Voyager 2 startēja 1977. gada 20. augustā un pallidoja garām Jupiteram, Saturnam, Urānam un Neptūnam. Šobrīd Voyager 2 joprojām atrodas heliosfēras iekšpusē, aptuveni 103 AV attālumā no Saules, gada laikā attālinoties par 3,3 AV.

University of Iowa, National Radio Astronomy Observatory, NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE