Eiropa vai Titāns
Publicēts: 17.02.2009
Ja jums būtu jāizvēlas, kurp lidot un meklēt dzīvību Saules sistēmas robežās, kuru no objektiem jūs izvēlētos? Sauso Marsu, varbūt Jupitera ledaino pavadoni Eiropu vai Ganimēdu, bet varbūt stūrētu uzreiz uz Saturna pavadoni Titānu? Naudas pietiek tikai vienai misijai, kurp jūs dotos?
Astrobiologi un citi zinātnieki, kuri vēlas piedalīties dzīvības meklējumos ārpus Zemes robežām, piedalās diskusijās, lai izvērtētu, kura no misijām būtu zinātniski vērtīgāka - Titāns vai Eiropa.
Patlaban šķiet, ka Eiropa savā kontā ir savākusi vairāk plusus. Eiropa ir Jupitera pavadonis, kura virsmu veido ledus garoza, zem kuras, kā tiek uzskatīts, atrodas milzīgs šķidra ūdens okeāns. Eiropas izpētīšanai varētu apvienoties trīs lielāko kosmosa izpētes apvienību spēki - NASA, ESA un Krievijas kosmosa aģentūra.
Kopā ar Eiropas pētniecības kuģi varētu lidot arī ESA izstrādāts modulis, kas paredzēts cita Jupitera pavadoņa, Ganimēda, izpētei. Tas ir Jupitera lielākais pavadonis, zem kura ledus garozas arī varētu būt okeāns. Krievijas devums būtu īpašs nolaišanās modulis, kas varētu nokļūt līdz Eiropas okeānam.
"Paveras plašas iespējas zinātniskiem pētījumiem, ja mēs varētu nokļūt uz pavadoņa virsmas," piebilda Deivs Senske no NASA JPL.
Ar vai bez Krievijas līdzdalības, NASA un ESA plāno sadarboties, lai īstenotu ārējo planētu projektu un palaistu to aptuveni 2020. gadā. Kopējās izmaksas tik lēstas 2 līdz 3 miljardu dolāru apmērā. Misijas ilgums varētu būt aptuveni 6 gadi.
Protams, lidojumi uz Marsu turpināsies, jo "Marss ir tuvāk un līdz tam ir vieglāk nokļūt," stāstīja NASA zinātnieks Breds Daltons. "Mūsu Saules sistēmā ir daudz vietu, kur varētu atrast dzīvību."
Ja lūkojamies uz Titāna pusi, tad tam ir divi milzīgi plusi - šķidrums uz tā virsmas un bieza atmosfēra, kuru varētu izmantot, lai bremzētu kosmosa kuģi. Jāsaka gan, ka virsmu klāj šķidri ogļūdeņraži, kas netiek uzskatīti par svarīgu komponenti dzīvības attīstībai. Tomēr netiek izslēgta iespēja, ka zem cietās virsmas ir ūdens un slāpekļa savienojumu maisījums, kas ir daudz lavbvēlīgāks mums pazīstamu dzīvības formu eksistencei.
Savukārt uz Eiropas varētu būt okeāns, kuram, līdzīgi kā Zemes okeāniem, ir cieta un klinšaina pamatne, uz kuras notiek dzīvību uzturoši procesi. Zinātnieki vēlas izpētīt pavadoņa virsmu, lai sameklētu materiālus, kas izsūkušies cauri ledus kārtai no okeāna.
"Iedomājieties, ja šajā materiālā būtu mikrobi, kas tur sēž vairākus miljonus gadu," teica Daltons. "Ja mēs tur varētu nosēdināt zondi un iegūt paraugus, tas būtu fantastiski."
NASA Eiropas orbitālajā stacijā ir paredzēta vieta nelielam nosēšanās modulim, bet paša moduļa nav. "Mēs vēlamies nosēsties un nokļūt uz virsmas, bet, ņemot vērā projekta izmaksas, mēs nevaram to realizēt," turpināja Daltons. "Mēs esam pataupījuši vietu, ja nu kāds izteiktu priekšlikumu..."
"Mēs visi turam īkšķus," Daltons pastāstīja. "Visa zinātnieku komūna ir sašķēlusies divās daļās - vieni, kas vēlas doties uz Titānu, bet otri - uz Eiropu. Žēl, ka jāizdara izvēle, jo abas pasaules ir fantastiskas."
Discovery
Komentāri
