Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Venus Express gatavojas ienirt Venēras mākoņos (1371/0)


Publicēts: 21.05.2014

Pēc astoņu gadu ilgā darba Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskais aparāts Venus Express ir pilnībā attaisnojis uz to liktās cerības un izpildījis zinātniskos uzdevumus. Gatavojoties darba noslēgumam, Venus Express izpildīs "gulbja dziesmu" - ienirs pēc iespējas dziļāk naidīgajā Venēras atmosfērā.

Venus Express ceļš sākās 2005. gada 9. novembrī, kad no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete Soyuz-Fregat. Venēru zonde sasniedza 2006. gada 11. aprīlī.

Kosmiskais aparāts ap Venēru riņķo pa elipsveida orbītu. Tālākajā punktā zonde atrodas 66 000 kilometrus virs dienvidpola, bet tuvākajā - aptuveni 250 kilometrus virs ziemeļpola. Ar septiņu instrumentu palīdzību tika analizēta Venēras jonosfēra, atmosfēra un virsma.

"Venus Express mums atklāja, cik mainīga ir šī planēta dažādos laika griezumos, un ir sniegusi norādes par to, kā Venēra ir mainījusies kopš tās izveidošanās pirms 4,6 miljardiem gadu," teica Hakans Svedhems. "Šī informācija palīdz atšifrēt, kādēļ Zeme un Venēra ir attīstījušās tik atšķirīgi, kā arī pamanīt dažas līdzības."

Atgādināsim, ka temperatūra uz Venēras virsmas pārsniedz 450 grādus pēc Celsija. Atmosfēra ir blīvs indīgu gāzu maisījums. Savukārt planētas virsmas ķīmiskās uzbūves analīze liecina, ka savulaik uz Venēras varēja darboties plātņu tektonika, kā arī tur varēja pastāvēt arī ūdens okeāns.

Līdzīgi kā uz Zemes arī Venēras ārējie atmosfēras slāņi lēnām aizplūst kosmosā. Venus Express mērījumi liecina, ka ūdeņraža atomi aizplūst divreiz vairāk nekā skābekļa atomi. Tā kā ūdens molekula ir veidota no diviem ūdeņraža un viena skābekļa atoma, var secināt, ka ūdens atmosfērā sadalās.

Mūsdienās uz Zemes ūdens apjoms ir aptuveni 100 000 reižu lielāks nekā uz Venēras. Tomēr tas, ka abas planētas ir vienāda izmēra un veidojās vienā un tajā pašā laikā, liek domāt, ka sākotnēji ūdens daudzums uz tām ir bijis līdzīgs.

Venus Express kameras ir nofotografējušas dažādus mākoņu veidojumus aptuveni 70 kilometru augstumā virs planētas virsmas, ieskaitot milzīgo virpuli virs planētas dienvidpola, kas atgādina viesuļvētras uz Zemes. Tāpat kosmiskais aparāts ir reģistrējis zibeņus, kas veidojas sērskābes mākoņos.

Venēras atmosfēra apriņķo apkārt planētai nieka 4 Zemes dienās, kas ir ļoti ātri, ja salīdzina ar 243 dienām, kuru laikā pati planēta vienreiz apgriežas ap savu asi. Interesanti, ka sešu Zemes gadu ilgušo novērojumu laikā vidējais vēju ātrums no 300 km/h ir palielinājies līdz 400 km/h. Savukārt kāda cita pētījuma ietvaros ir izdevies noskaidrot, ka pašas planētas apriņķošanas periods kopš NASA Magellan misijas laikiem ir palielinājies par 6,5 minūtēm. Pagaidām gan nav skaidrs, vai vēja ātruma palielināšanās un rotācijas ātruma palēnināšanās ir saistīti.

Pētījumi, kas tikai veikti ar radaru Magellan misijas ietvaros, atklāja, ka planētas virsmu pagātnē ir izmainījuši neskaitāmi vulkānu izvirdumi. Venus Express datos ir pamanītas norādes, ka planēta varētu būt ģeoloģiski aktīva arī mūsdienās. Par to liecina lavas plūsmas, kuru vecums nav lielāks par 2,5 miljoniem gadu, kas ģeoloģiskos mērogos ir gluži vai vakardien.

Sēra dioksīda daudzums atmosfēras augstākajos slāņos misijas laikā ir būtiski mainījies. Lai arī līdzīgu efektu varēja radīt atmosfēras pārvietošanās īpatnības, par vispārliecinošāko argumentu tiek uzskatīts aktīvs vulkānisms.

Pēc astoņiem gadiem degviela, kas nepieciešama, lai uzturētu kosmisko aparātu elipsveida orbītā, sāk izsīkt. Pagājušā nedēļā tika pārtrauktas Venus Express ikdienas zinātniskās aktivitātes un uzsākta gatavošanās pēdējam darbam - ieniršanai atmosfērā zemāk nekā jebkad agrāk.

"Mēs jau agrāk esam veikuši īslaicīgas aerobremzēšanas kampaņas, kad kosmiskais aparāts ir ieniris retinātajos augšējās atmosfēras slāņos aptuveni 165 kilometru augstumā, bet šoreiz mēs plānojam ielidot dziļāk, aptuveni 130 kilometru augstumā vai varbūt vēl tuvāk planētas virsmai," pastāstīja Venus Express misijas vadītājs Patriks Martins. "Tikai veicot šādas drosmīgas misijas mēs varam iegūt jaunas zināšanas ne tikai par parasti neaizsniedzamiem planētas atmosfēras reģioniem, bet arī par to, kā kosmiskais aparāts un tā sastāvdaļas reaģē uz šo naidīgo vidi."

Eksperimentālā aerobremzēšana plānota laika posmā no 18. jūnija līdz 11. jūlijam, kad darbosies ierobežots skaits instrumentu, kas mērīs magnētisko lauku, Saules vēju un apkārtējo atomus, kā arī reģistrēs temperatūru un spiedienu.

Iespējams, ka šīs operācijas laikā tiks iztērēta atlikusī Venus Express degviela, kā arī pastāv varbūtība, ka kosmiskais aparāts nepārcietīs lidojumu cauri Venēras atmosfērai. Ja tomēr tas izdosies un Venus Express joprojām būs labā stāvoklī, tā orbīta tiks paaugstināta un, kamēr vēl būs pieejama degviela, tiks turpinātas ierobežotas zinātniskās aktivitātes.

Tomēr neceriet uz brīnumu. Visticamāk, ka jau šī gada nogalē Venus Express atkal atgriezīsies Venēras atmosfērā. Tikai šoreiz jau pēdējo reizi, lai uz visiem laikiem noslēgtu fantastisko ceļojumu.

"Venus Express ir ieskatījies dziļāk noslēpumainās Venēras dzīlēs kā jebkurš un bez šaubām turpinās sagādāt mums pārsteigumus līdz savas dzīves pēdējiem mirkļiem," piebilda Svedhems.

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE