Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

SKS lojalitātes programmas platīna statusa ieguvējas ir ... (838/0)


Publicēts: 19.09.2014

Ja Starptautiskā Kosmiskā stacija (SKS) uzsāktu savu lojalitātes programmu, tad platīna statuss uzreiz tiktu piešķirts Drosophila melanogaster, kas ir vienas no visbiežākajām viešņām kosmiskajā laboratorijā. Viena grupa no SKS atgriezās 2014. gada aprīlī. 20. septembrī turp dosies nākamā drozofilu kompānija, bet šī gada nogalē vēl viena.

Augļu mušiņas jeb drozofilas ir ļoti populārs biomedicīnisko pētījumu objekts gan laboratorijās uz Zemes, gan kosmosā. Tā kā gan drozofilas, gan cilvēki ir dzīvas būtnes, pamata bioķīmiskie procesi mums ir vienādi. Tas ļauj NASA veikt pētījumus par to, kā lidojumi kosmosā ietekmē sarežģītus dzīvos organismus.

Šo niecīgo mušiņu izpēte palīdz zinātniekiem izprast, kā dažādas slimības darbojas šūnu un molekulārā līmenī. Šīs zināšanas noder, lai novērstu saslimšanu un ārstētu cilvēkus uz Zemes, kā arī aizsargātu astronautu veselību kosmisko lidojumu laikā.

Drozofilas kosmosā dodas nelielos konteineros, kur tām ir nepieciešamais gaiss un barība. Šie slēgtie konteineri neļauj augļu mušiņām izkļūt ārā un kļūt par apnicīgiem un traucējošiem viesiem kosmiskajā stacijā.

Šarmilas Bhatačarjas (NASA Eimsa Izpētes centrs) vadībā komanda gatavo nākamo drozofilu partiju lidojumam kosmosā. Viņas laboratorija nav tikai vieta, kur mājo desmitiem tūkstošiem augļu mušiņu, bet arī vieta, kur studenti piedalās kosmisko lidojumu izpētes programmās.

Ir pierādīts, ka kosmiskie lidojumi izraisa stresa reakcijas, kurām raksturīga izteikta oksidēšanās. Šo procesu rezultātā šūnās rodas agresīvas molekulas, kuras bojā šūnas, tādejādi radot labvēlīgu augsni infekcijām un citām slimībām. Eimsa centra augļu mušiņu eksperimenta (AFEx) mērķis ir labāk izprast saikni starp šīm oksidējošajām reakcijām un nervu sistēmas darbību. Mušiņu uzvedības izmaiņas liecina par izmaiņām to nervu sistēmā. Analizējot šīs uzvedības izmaiņas laikā, kamēr augļu mušiņas adaptējas mikrogravitācijas apstākļiem, zinātnieki gūst ieskatu, kā lidojums kosmosā ietekmē nervu sistēmu.

Pētījumā tiks izmantotas divas mušiņu grupas. Vienā konteinerī dzīvos savvaļas mušiņas, otrā - ģenētiski modificēti īpatņi, kuri ir izturīgi pret oksidējošo stresu. Šo kukaiņu veselības indikators ir kustības un uzvedība. Kosmiskajā stacijā to uzvedība tiks filmēta un pēc tam nosūtīta uz Zemi, kur zinātnieki varēs analizēt mušiņas, kā arī noteikt, cik efektīva ir pret oksidējošo stresu noturīgo mušiņu rezistence un spējas adaptēties kosmiskā lidojuma apstākļiem.

Studentu uzbūvētā mušiņu laboratorija sastāv no diviem nodalījumiem, kas aprīkoti ar video novērošanas sistēmām, gaismām, ventilāciju un sensoriem, kas mērīs vides apstākļus. Video novērošana tiks veikta gan redzamajā gaismā, gan infrasarkano staru diapazonā.

AFEx uz kosmisko staciju tiks nogādāts ar SpaceX kravas kuģi, kura starts plānots jau 20. septembrī, kur miniatūrā laboratorija atradīsies 25 līdz 30 dienas un pēc tam ar to pašu SpaceX Dragon tiks nogādāta atpakaļ uz Zemi.

Uz Zemi atgriezīsies dažāda vecuma augļu mušiņas, kuras pēc tam tiks sašķirotas un dažādi eksperimenti ar tām tiks turpināti Eimsa centrā.

Otrs Bhatačarjas projekts ir Sirds mušiņas, kas atradās kosmiskajā stacijā 2014. gada aprīlī. Tas ir pirmais biomedicīniskais pētījums, kas tiek veikts, lai noskaidrotu, kā lidojumi kosmosā ietekmē sirds struktūru un funkcijas.

Mūsdienās zinātnieki ar izsmalcinātām metodēm pēta drozofilu sirds uzbūvi, jo šis modelis ir lieliski piemērots sirds un asinsrites attīstības, funkciju un novecošanas izpētei. Daudzi sirds attīstības un darbības ģenētiskie un molekulārie mehānismi ir pārsteidzoši līdzīgi mušām un zīdītājiem.

Nākamais mazo mušiņu lidojums, kurā tiks turpināti biomedicīniskie pētījumi, plānots 2014. gada decembrī. Līdz ar to var droši teikt, ka drozofilas ir godam nopelnījušas platīna biedra statusu SKS lojalitātes programmā.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE