Neparedzētie izgājieni atklātā kosmosā
Publicēts: 13.05.2013
Jau viss bija ieplānots, bet tad pavisam negaidīti nācās plānus mainīt. Pazīstama situācija? Astronauts Toms Māršbērns plānoja pavadīt 11. maiju, pakojot mantas atpakaļceļam uz Zemi pēc aptuveni 5 mēnešus ilgā darba Starptautiskajā kosmiskajā stacijā (SKS). Tomēr plānus nācās mainīt.
Tā vietā, lai savāktu mantas, kuras Māršbērns vedīs uz Zemi, viņš kopā ar lidojuma inženieri Krisu Kesidiju veica ārkārtas jeb neparedzētu izgājienu atklātā kosmosā, lai sameklētu un salabotu kosmiskās stacijas galvenās enerģijas sistēmas dzesētāja noplūdi.
Šis izgājiens atklātā kosmosā bija kārtējais bīstamās vides apmeklējums un viens no retajiem neplānotajiem izgājieniem. Parasti šādi izgājieni jau ir savlaicīgi sagatavoti. Ir apmācīti gan astronauti, gan vadības centrs uz Zemes. Nedēļām ilga plānošana un mēnešiem ilgas apmācības rezultējas kā dažu stundu ilga atrašanās kosmosā, veicot koordinētu un iepriekš zināmu darbu.
Jaunākais izgājiens atklātā kosmosā, kura laikā Kriss Kesidijs un Toms Māršbērns nomainīja sūkņa kontroliekārtu, tika sagatavots divu dienu laikā. Abi astronauti atklātā kosmosā pavadīja nedaudz ilgāk nekā 2,5 stundas.
2013. gada 9. maijā SKS apkalpe ziņoja, ka kosmiskās stacijas karkasa kreisajā pusē pamanītas baltas pārslas. Astronautu fotogrāfiju analīze liecināja, ka enerģijas sistēmas dzesēšanai izmantotais amonjaks aizplūst no sistēmas.
Apkalpei briesmas nedraudēja. Sliktākajā gadījumā viens no astoņiem enerģopadeves kanāliem tiktu atslēgts un sistēmas, kuras tas apgādāja ar elektrību, tiktu pieslēgtas citiem kanāliem. Tomēr tika izlemts veikt neparedzētu izgājienu atklātā kosmosā. Viens no faktoriem, kas palīdzēja izlemt par labu šādam solim, bija fakts, ka Māršbērns un Kesidijs jau bija kopā veikuši izgājienu atklātā kosmosā - 2009. gadā.
"Fakts, ka šie divi apkalpes locekļi ir bijuši ārā un veikuši izgājienu atklātā kosmosā kopā, ļāva mums veikt izgājienu atklātā kosmosā pirms viņu došanās mājup," paskaidroja NASA Starptautiskās kosmiskās stacijas programmas vadītājs Maikls Safredīni. "SKS sistēmas veiksmīgi iztiktu ar septiņiem no astoņiem kanāliem, tādēļ mums patiešām nebija nekur jāsteidzas."
"Viena no šī brīža situācijas unikālajām iespējām ir tā, ka noplūde ir pietiekami liela un apstākļi atbilstoši, vismaz šajā noplūdes fāzē, ka, ja mēs dodamies ārā un patiešām ieraugām noplūdes avotu, mēs varam izdomāt, ko ar to darīt," piebilda Safredīni. "Bieži vien noplūdes ir tik niecīgas, ka neveidojas pārslas un mēs tās vienkārši nevaram ieraudzīt ar neapbruņotu aci."
Ārpuskārtas izgājiens atklātā kosmsā, kas nu jau ir veiksmīgi noslēdzies, bija jau 168. reize, kad apkalpes locekļi bija atradušies ārpus kosmiskās stacijas.
Māršbērna un Kesidija izgājiens atklātā kosmosā nebija pirmā reize, kad nācās veikt neplānotu darbu atklātā kosmosā, nedz arī pirmā reize, kad bija jāveic amonjaka noplūdes identificēšana.
2012. gada 1. novembrī 33. ekspedīcijas astronauti Sanita Viljamsa un Aki Hošide veica 6 stundu un 38 minūšu garu izgājienu atklātā kosmosā, lai novērstu amonjaka noplūdi tajā pašā karkasa sekcijā, kur tika novērota noplūde arī 35. ekspedīcijas pēdējās dienās.
Amonjaka noplūdes likvidēšana bija mērķis vairākiem 2010. gada augustā veiktajiem neparedzētajiem izgājieniem atklātā kosmosā. 24. ekspedīcijas astronauti Dags Vīloks un Treisija Koldvela Daisone veica veselus trīs izgājienus atklātā kosmosā, lai salabotu bojāto sūkni.
Lai arī amonjaks ir visai iecienīts neplānoto "pastaigu" iemesls, neparedzēti izgājieni atklātā kosmosā ir veikti vēl pirms Starptautiskās kosmiskās stacijas ēras sākuma.
Tiek uzskatīts, ka pirmais neplānotais izgājiens atklātā kosmosā noritēja 1985. gada aprīlī. STS-51D apkalpes locekļi Deivids Grigs un Džefs Hofmans nebija plānojuši doties ārpus vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa Discovery, kad viņi devās kosmosā, lai nogādātu orbītā divus sakaru pavadoņus. Kad nenostrādāja otra satelīta palaišanas automātika, astronautiem nācās vilkt skafandrus un doties kosmosā, lai mēģinātu nogādāt orbītā arī otro satelītu.
Turpmākajos 28 gados astronauti ir devušies neplānotos izgājienos atklātā kosmosā, lai salabotu orbitālās observatorijas antenu, noķertu mākslīgo pavadoni, salabotu kosmiskās stacijas Saules paneļus un veiktu dažādus citus darbus.
Lai arī astronautu profesija un ikdienas darbs ir sīki saplānots un lielākoties paredzams, katrs no viņiem reiz var nonākt situācijā, kad ir ātri jāuzvelk skafandri un jādodas ārā no kuģa.
Jāpiemin, ka SKS 35. ekspedīcijas komandieris Kriss Hedfīlds ir nodevis vadības grožus 36. ekspedīcijas komandierim Pāvelam Vinogradovam un kopā ar Tomu Māršbērnu un Romānu Romaņenko jau 14. maijā aptuveni 2. naktī pēc Latvijas laika dosies mājup.
Ja agrāk kosmiskās stacijas darbs bija mazāk pamanāms, tad jāatzīst, ka kanādietis Hedfīlds to "iznesa saulītē". Paldies viņam par šo fantastisko laiku un lai droša atgriešanās mājup!
collectSPACE, NASA
