Ļaujiet tam lidot
Publicēts: 27.07.2008
Kosmosa kuģis, kura dzīvojamā platība ir lielāka par 400m3. Tā apdzīvojamo un darba platību veido 10 moduļi. No ārpuses tā labošanā tiek piesaistīts milzīgs robots. Maksimālais apkalpes locekļu skaits ir pieci cilvēki. Vai tiešām šo kuģi nevar izmantot lietderīgāk, nekā ļaut tam riņķot ap Zemi?
Patiesi, starptautiskā kosmiskā stacija ir cilvēku sasniegumu dārgakmens, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Visdārgākā konstrukcija, kādu cilvēki jebkad ir uzbūvējuši, ir patērējusi vairāk kā 150 miljardus USD. Kāds ir šīs zinātniskās platformas mērķis? Vai lielā ātrumā brāzties apkārt zemeslodei? Vai uz SKS ir veikti grandiozi zinātniski atklājumi? Vai varbūt šis tehnoloģiju brīnums ir tikai apliecinājums mums pašiem, ka "mēs to varam, skatieties visi, kādi mēs vareni"?
Ja SKS mērķis ir bezsvara stāvokļa izpēte, vai lietderīgāk nav vienoties ar Krieviju un ieskatīties viņu arhīvos, kurus sākot no 1970tajiem līdz pat 1990ajiem gadiem rakstīja varonīgie krievu kosmonauti daudz sliktāk aprīkotajos kosmisko staciju iedīgļos. Šķiet, ka SKS astronauti jau tagad ir pavadījuši vairākus gadus pētot bezsvara stāvokļa ietekmi uz cilvēka organismu. Mums ir zināmi bezsvara efekti un kā ar tiem cīnīties.
Kāpēc neļaut tai lidot? Vai arī jums šķiet, ka ir vērts arī turpmāk šķiest resursus un turēt kosmisko staciju zemā orbītā un veikt zemas nozīmes eksperimentus ar mušām, miežiem un bumerangiem? Vai starptautiskā kosmiskā stacija nav ideāls veids kā pārvietoties kosmosā?
Iespējams, ka pēc Columbia katastrofas 2003. gadā, cilvēku lidojumiem kosmosā tika pieliktas bremzes, jo automatizētie projekti ir drošāki un nav saistīti ar risku zaudēt cilvēkus. NASA šobrīd projektē jauna tipa nesējraķetes un kosmiskos kuģus, kas paredzēti drošākiem cilvēku lidojumiem. 2020. gadā Constellation programmas ietvaros cilvēki atgriezīsies tur, kur tie bija jau 1972. gadā. Pēc 50 gadiem mēs būsim turpat, kur jau bijām - uz Mēness.
Kādu lomu šajā stāstā spēlē SKS? Vai tā būs vieta, no kurienes startēs kuģi uz Mēnesi vai uz Marsu? Nē, Marsa platforma būšot Mēness. NASA plāno maksimāli ātri pabeigt SKS un nodot vadības grožus Krievijas, Kanādas, Eiropas un Japānas rokās, ar minimālu ASV iesaistīšanos. 2010. gads, kad ASV vairākkārt izmantojamie kuģi lidos pēdējo reizi, ir brīdis, kad šai pārņemšanai vajadzētu notikt.
Vai nav veltīgi iztērēta nauda? 150 miljardi par platību futbola laukuma lielumā, kas bezmērķīgi lidinās ap Zemi! Vai nebūtu labāk ļaut tai kaut kur aizlidot?
Nenoliegsim, potenciāli SKS ir starpplanētu kuģis. Tam pietrūkst dzinēju un stūrēšanas moduļi, bet tie ir tikai tehniski sīkumi. Patlaban kā dzinēji tiek izmantoti dažādi kosmosa kuģi. Patiesībā, ar kosmisko staciju varētu aizlidot uz jebkuru vietu, kur vien pietiktu Saules enerģijas.
NASA iebildīs, ka Constellation programma ir paredzēta, lai veiktu starpplanētu lidojumus, ka SKS regulāri jāapgādā ar produktiem, ka dzinējiem būs nepieciešams daudz degvielas.
Constellation programma ir lielisks solis un tā nenoliedzami ir vajadzīga. Gan Ares V raķetes, gan Orion kapsulas varētu izmantot starpplanētu kosmiskās stacijas apgādāšanā ar nepieciešamajām lietām. Ņemot vērā, ka SKS jau ir kosmosā, degvielu tās iekustināšanai nevajag tik milzīgā daudzumā, kādu vajadzētu, lai šāda izmēra kosmosa kuģi atrautu no Zemes.
Iedomājieties tikai lidojumu uz Marsu ar kosmisko staciju. Lidojuma laikā joprojām varētu veikt dažādus eksperimentus, astronautiem ir pietiekami daudz vietas ne tikai dzīvošanai, bet arī fiziskajām aktivitātēm. Laboratorijās var audzēt iztikai nepieciešamo. Nenāktu par ļaunu atrast vietu arī nosēšanās moduļiem, kas lieti noderētu Marsa izpētē. Šādi moduļi būtu spējīgi nosēsties uz planētas un atkal pacelties un braukt atpakaļ uz galveno kuģi.
Protams, tie būs papildus ieguldījumi, bet, ņemot vērā, ka galvenais kuģis ir gatavs lidojumam par 90%, atlikusī summa šķiet niecīga. Starptautiskā komūna, ieskaitot Ķīnu, kas vēlas pievienoties SKS projektam, spētu finansēt šāda mēroga projektu.
Vai tas patiesi nebūtu vēl lielāks dārgakmens un monumentāls ieguldījums zinātnē? Vai tas nebūtu efektīvs pierādījums homo sapiens - saprātīgai sugai, kas spēj kooperēties lielu mērķu vārdā? Mēs kā cilvēki noteikti varētu pārvērst šo Zemei piesieto kūniņu par brīnišķīgu starpplanētu taureni.
Washington Post
Komentāri
dzimmijs13 tieši 29.07.2008 domāja šādi:
Labs jautājums!
Antons XIV tieši 1.08.2008 domāja šādi:
Mhm, gluži tāpat, kā ar LHC.