Pieskarties Saulei
Publicēts: 13.08.2018
Vairākas stundas pirms rītausmas 2018.gada 12.augustā (10:31 pēc Latvijas laika) no Kanaveralas raga starta kompleksa #37 pacēlās jaudīgā nesējraķete Delta IV Heavy, kura nogādāja orbītā nelielas automašīnas izmēra kosmisko aparātu - NASA Parker Solar Probe. Zonde šobrīd ir ceļā uz savu galamērķi un plānots, ka zinātniskos novērojumus tā varētu sākt jau šī gada decembrī.
Sauli pēta visdažādākie aparāti. Ar ko gan īpaša ir Pārkera zonde? Tā Saulei pielidos ārkārtīgi tuvu, praktiski atradīsies tās atmosfēras ārējos slāņos. Misijas ietvaros iegūtie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast mūsu zvaigzni, bet arī precīzāk prognozēt kosmiskos laikapstākļus.
Pirmo nedēļu laikā tiks aktivēta lielā sakaru antena, magnetometrs un elektriskā lauka antenas. Instrumentu pārbaudes sāksies septembra sākumā un ilgs aptuveni 4 nedēļas.
Tagad Pārkera zonde lido Venēras virzienā. Oktobrī tā palidos garām karstajai planētai, lai izmantotu tās gravitāciju bremzēšanai. Šī manevra rezultātā jau novembrī Pārkera zonde palidos garām Saulei aptuveni 24,8 miljonu kilometru attālumā. Tik tuvu līdz šim nav bijis neviens cilvēka veidotais kosmiskais aparāts.
Septiņu gadu ilgās misijas laikā Pārkera zonde palidos garām Venērai sešas reizes, bet Saulei - 24. Kosmiskais aparāts tuvosies Saulei un tuvākajā orbītas punktā tas atradīsies aptuveni 6,2 miljonu kilometru attālumā, lidojot ar ātrumu 692 000 km/h. Tuvākajā orbītā Pārkera zondes karstuma vairogam vajadzēs izturēt aptuveni 1400 grādu pēc Celsija lielu karstumu, nodrošinot instrumentiem labvēlīgu darba vidi, kur temperatūra nedrīkst pārsniegt 30 grādus pēc Celsija. Līdz tuvākajai orbītai jāgaida 7 gadus.
Zondes izstrāde ilga 8 gadus. Karstuma vairoga izveidošana aizņēma 18 mēnešus. Tas sver 72 kilogramus un ir aptuveni 11,5 cm biezs. Saules paneļi, kas apgādās zondi ar elektroenerģiju, atrodas aiz karstuma vairoga, tik tikko "pabāzuši degunu" Saulē. Tie tiks dzesēti ar ūdeni. Instrumenti, kas paredzēti, lai darbotos lielajā karstumā ārpus vairoga, ir veidoti no titāna, cirkonija, molibdēna un volframa (kušanas temperatūra ir 3422 grādi pēc Celsija).
Pārkera zonde varētu palīdzēt atbildēt uz jautājumiem, kas nomoka zinātniekus jau vairāk nekā 60 gadus. Kādēļ Saules vainags ir simtiem reižu karstāks nekā tās virsma? Kas darbina Saules vēju? Kas paātrina enerģētiskās daļiņas, kas brāžas prom no Saules?
Zonde ir aprīkota ar četriem instrumentu komplektiem, kas pētīs magnētiskos laukus, plazmu un enerģētiskās daļiņas, kā arī fotografēs Saules vēju.
Kosmiskais aparāts nes fiziķa Jūdžina Pārkera vārdu, kas 1958.gadā izvirzīja ideju, ka pastāv Saules vējš. Šī ir pirmā NASA misija, kas nodēvēta dzīva pētnieka vārdā. 91 gadu vecais Pārkers vēroja staru klātienē.
NASA, CollectSPACE
Komentāri
Makita tieši 22.08.2018 domāja šādi:
Vai zonde pietuvosies Saulei tuvāk kā Merkūrs? Kā izdosies izvairīties no sakaru traucējumiem, kurus varētu radīt Saule?
Redaktors tieši 23.08.2018 domāja šādi:
Orbītas ir ļoti izstieptas elipses. Attiecīgi to tuvākais punkts būs tuvāk nekā Merkura orbīta, bet tālākais starp Zemi un Venēru.
Visticamāk, ka paša pārlidojuma laikā, kas ilgs dažas stundas, zonde varētu neraidīt, kā arī ne tajā laikā, kad tā atradīsies uz Saules, bet pārējā laikā, kad aparāts būs tālāk no Saules, tas varēs nosūtīt datus tikpat netraucēti kā jebkurš cits Saules sistēmā.
Elvijs tieši 29.08.2018 domāja šādi:
Patīkami, ka jebkuram interesentam tika dota iespēja ierakstīt savu vārdu atmiņas kartē, lai kopā ar to pieskartos Saulei. It kā tik niecīgs sīkums, bet emocionāli tomēr būs cits skats uz Sauli turpmākos gadus.
Nelabojams tieši 31.08.2018 domāja šādi:
Piekrītu Elvijam... Mazliet stulbums jau tas ir, bet ļoti patīkami apzināties, ka mans vārds ir uz Marsa, lido aiz Plutona un tuvojas Saulei. Tas nekas, ka tā jēga nomirs kopā ar mani, ka neviens un nekad neviens to neizlasīs un, pat ja izlasīs, saskatīs tur tikai bezsakara simboju savirknējumu :)