ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jums ir palikusi viena stunda...


Publicēts: 14.02.2008

"Kaptein, jums jāatgriežas kuģī, pēc stundas sāksies vētra," atskanēja balss skafandra ķiverē. Tas nav fragments no kādas jaunākās zinātniskās fantastikas grāmatas, nedz arī citāts no kādas filmas varoņa teiktā. Tā ir realitāte, ko piedāvā jaunākie sasniegumi kosmisko laikapstākļu prognozēšanā.

Lielākai daļa astronomijas interesentu ir zināms, ka Saules uzliesmojumi un tam sekojošā daļiņu plūsma ir bīstama astronautiem, mākslīgajiem pavadoņiem un ierīcēm uz Zemes. Uzliesmojumi visbiežāk ir sastopami Saules 11 gadu cikla aktivitātes maksimālajā fāzē. Jo īpaši apdraudēti būs Mēness kolonizātori un astronauti, kas dosies ceļojumā uz Marsu. Lai samazinātu risku saņemt letālu devu radiācijas, zinātnieki ir izstrādājuši kosmisko laikapstākļu paredzēšanas sistēmu.

SOHO izmantošana brīdinājumu sistēmas izstrādei nav nekāda jaunā ideja. Šis automatizētais kosmosa kuģis, kas startēja 1995. gadā, atrodas orbītā ap Zemi pirmajā Lagranžē punktā L1. Tas pastāvīgi atrodas 1.5 miljons kilometru attālumā no Zemes. Atrazdamies starp mūsu planētu un Sauli, SOHO saņem pirmo lādiņu vilni vēl pirms tas ir sasniedzis Zemi.

Prognozēšanas metodi izstrādāja vairāku zinātnieku komanda no ASV, Vācijas, Spānijas un Somijas. Projekta vadītājs ir doktors Pozners no Dienvidrietumu izpētes institūta, ASV. Visiem interesentiem ir piejama Interneta lapa, kurā redzama paredzamā daļiņu plūsma un tās parametri pēc 30, 60 un 90 minūtēm.

Kad notiek Saules uzliesmojums, kosmosā tiek izsviesti relatīvistiskie elektroni un joni. Vieglie elektroni pārvietojas ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam, daudz ātrāk kā smagnējie joni, līdz ar to sasniedz SOHO ātrāk. Elektroni ir nekaitīgi, tādēļ tie kalpo kā labi Saules vētras indikātori. Lādētie protoni un smagie joni ir galvenie Saules uzliesmojuma komponenti, kas veido jonizēto starojumu. Spēcīgu vētru laikā šis starojums var radīt akūtu radiācijas sindromu, kas raksturojas ar vemšanu, apdegumiem un centrālās nervu sistēmas traucējumiem. Ilgstošāka un vairākkārtēja apstarošana ir viens no vēža rašanās faktoriem.

Lai arī stunda nešķiet pārāk ilgs laiks, astronautiem, kas strādā atklātā kosmosā, tā ir liels laika sprīdis, lai varētu nokļūt drošā vietā.

SwRI & SpaceRef

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!