8 minūtes slavas
Publicēts: 9.09.2008
8 minūtes darbam. Tikai 8 minūtes, lai ielūkotos Saules noslēpumos. 8 minūtes šausmu un slavas. Tikai tik laika un ne vairāk NASA astronomiem būs nākamā gada aprīlī, kad startēs SUMI. Ja eksperiments izrādīsies veiksmīgs, iespējams nākotnē orbītā ap Zemi riņķos teleskops, kurā būs izmantotas šīs tehnoloģijas.
Zinātnieki sauc to par pārejas reģionu. Tā ir vieta Saules atmosfērā, kas atrodas aptuveni 5000 kilometrus virs zvaigznes virsmas, kur magnētiskais lauks pārspēj matērijas spiedienu un pakļauj sev gāzes. Tā ir vieta, kur izveidojas Saules uzliesmojums, kur Saules izvirdumi sāk savu ceļu uz Zemi, kur mistiskā veidā paātrinās Saules vēja ātrums. Tur piedzimst Saules laikapstākļi.
"Nākamā gada sākumā mēs plānojam palaist eksperimentālu teleskopu, kas izmērīs magnētiskā lauka vektorus šajā pārejas reģionā," skaidroja Džonatans Sērtns no Māršala kosmosa lidojumu centra (MSFC). Agrākajos pētījumos analizēti slāņi virs un zem šī reģiona, bet nekad pats pārejas periods. "Mēs ceram būt pirmie," piebilda Sērtns.
Teleskopam dots vārds SUMI. To radījuši MSFC astronomi un zinātnieki. Patreiz tā starts ieplānots 2009. gada aprīlī.
SUMI izmanto tā saucamo Zīmena dalījuma metodi. Holandes fiziķis Pīters Zīmens šo efektu atklāja 19. gadsimtā. Kad stikla caurule ir piepildīta ar kvēlojošu gāzi un ievietota magnētiskajā laukā, gāzes spektrālās līnijas sadalās divās izteikti atšķirīgās krāsās. Jo spēcīgāks lauks, jo izteiktāka škelšanās. Šo pašu efektu var novērot uz Saules. Zemāk izvietotajā attēlā redzamas gāzveida dzelzs līnijas, kuras sašķēlis Saules plankuma magnētiskais lauks.
Izmērot atstarpi, astronomi var noteikt Saules plankuma magnētiskā lauka stiprumu. Vēl jo vairāk, nosakot polarizāciju, var notiekt magnētiskā lauka virzienu. Spēks un virziens ir viss, ko var vēlēties uzzināt par magnētisko lauku.
Šī metoda ir izmantota daudzu Saules plankumu pētīšanā, bet nekad tā nav pielietota pārejas zonas analizēšanā. Kāpēc? "Neveiksmes, nekas vairāk," piebilda Sērtns. "Pārejas zonas gāzes neveido pārāk daudz spektrālās līnijas, kuras var novērot redzamajā spektra daļā." Tomēr tur rodas ultravioletā spektra līnijas, kas nav redzamas no Zemes virsmas. "Tādēļ mums ir jāpamet Zeme," teica zinātnieks.
SUMI atradīsies Black Brant nesējraķetes priekšgalā un sasniegs aptuveni 300 kilometru augstumu. "Mēs būsim augstāk par 99,99% Zemes atmosfēras," pastāstīja Sērtns. 68. lidojuma sekundē atvērsies kravas nodalījuma lūka un SUMI veselas 8 minūtes varēs lūkoties tīrā Saules ultravioleto staru spektrā. "Kopš šī brīža mums būs tikai 8 minūtes darbam. Mēs nomērķēsim uz aktīvu apvidu un sāksim reģistrēt datus."
SUMI vektoru magnetogrāfs pētīs divu tipu spektrālās līnijas - trīskārši jonizēto oglekli (CIV) 155 nanometros un jonizēto magniju (MgII) 280 nanometros. "Tie nav specifiski joni," piebilda Sērtns. "Tie vienkārši veido labākās un spožākās līnijas tādās temperatūrās un spiedienā, kāds ir sastopams tranzīta zonā."
Sērtns apraksta SUMI lidojumu kā "astoņas minūtes šausmu". Zinātnieks sākšot atkal elpot tikai tad, kad kravas nodalījuma lūka atkal aizvērsies un SUMI sāks nolaisties atpakaļ uz Zemi. "Atgriešanās atmosfērā, izpletņu atvēršanās, nolaišanās un datu savākšana," Sērtns uzskaitīja atgriešanās lidojuma fāzes.
Īsais lidojums visticamāk neradīs apvērsumu zinātnē. "Mēs demonstrēsim SUMI ideoloģiju un redzēsim vai tas darbojas." Veiksmīgs lidojums pavērs ceļu jauniem eksperimentiem. Nav izslēgts, ka tālākā nākotnē SUMI tipa magnetogrāfs tiks izvietots kosmosā.
"Tas ir sapnis," teica zinātnieks.
NASA
Komentāri
