Cassini pēdējās piecas orbītas
Publicēts: 11.08.2017
Cassini atlicis aptuveni viens mēnesis. Tikpat ilgi jāgaida līdz StarParty #18, kurā atskatīsimies uz Cassini paveikto un ne tikai. Jau 13.augusta vakarā (pēc Latvijas laika) Cassini uzsāks pirmo no pēdējām piecām orbītām, kuras vedīs cauri Saturna atmosfēras augšējiem slāņiem. Kosmiskais aparāts atradīsies aptuveni 1600-1700 kilometru augstumā virs gredzenotās planētas mākoņiem.
Tiek prognozēts, ka atmosfēra būs jau tik blīva, ka kosmiskā aparāta stabilitātes nodrošināšanai tiks izmantoti nelielie dzinēji, ar kuriem tas ir aprīkots. Ar līdzīgiem apstākļiem Cassini saskārās, lidojot nelielā attālumā garām Saturna lielākajam pavadonim Titānam. Inženieri novēros dzinēju jaudu. Ja tie darbosies 10 līdz 60% ietvaros, tad tā tiks uzskatīta par normālu situāciju. Ja tiks pārsniegs 60% slieksnis, turpmāko orbītu augstums tiks palielināts par aptuveni 200 kilometriem. Ja šādu manevru veikt nebūs nepieciešams, Cassini komanda cer, ka pēdējo divu orbītu augstumu varētu pazemināt vēl par 200 kilometriem, kas ļautu iegūt vēl precīzākus Saturna atmosfēras augšējo slāņu mērījumus.
11.septembrī mijiedarbība ar tālumā esošo Titānu ietekmēs Cassini orbītu un lidojuma ātrumu. Titāna gravitācija palēninās kosmisko aparātu un nedaudz izmainīs tā trajektoriju, kā rezultātā Cassini iebrāzīsies Saturna atmosfērā pēdējo reizi 2017.gada 15.septembrī. Šī pēdējā lidojuma laikā darbosies septiņi instrumenti, kas vāks informāciju un sūtīs atpakaļ uz Zemi gandrīz reālā laika režīmā. Kad Cassini sasniegs atmosfēras slāni, kurā blīvums aptuveni divas reizes pārsniedz blīvumu, ar kādu kosmiskajam aparātam jāsaskaras pēdējo piecu orbītu laikā, tā dzinēji vairs nespēs nodrošināt pareizu antenas vērsumu pret Zemi. Visticamāk kontakts ar Cassini pazudīs. Uz visiem laikiem, jo pēc mirkļa kosmiskais aparāts kā meteors sadalīsies Saturna atmosfērā, noslēdzot fantastisko ceļojumu.
Izmantosim šo pēdējo mēnesi, sekosim līdzi notikumiem un tiksimies 16.09. StarParty #18, lai atskatītos uz Cassini ceļojumu un to, kā tas ir mainījis mūsu priekšstatus par gredzenoto planētu.
NASA JPL
Komentāri
Nelabojams tieši 13.08.2017 domāja šādi:
Neraugoties uz NASA piesauktajiem argumentiem (risks patiesībā ir nenozīmīgi mazs), tomēr nedomāju, ka zondes iznīcināšana būtu pareizais misijas noslēgums. Sarātīgāk būtu to ievadīt kādā augstā, stabilā orbītā un mazā ceremonijā izslēgt. Jau šobrīd Cassini kā kultūras pieminekļa nozīme ir vienkārši nenovērtējama. Domēju, ka jau pēc nedaudziem desmitiem gadu pasaules vadošās kultūras organizācijas plēsīs sev matus no galvas, kad atcerēsies, kas notika ar Mir, drīz notiks ar Cassini un laikam arī ar HST...
kobalts tieši 14.08.2017 domāja šādi:
to: Nelabojams
Veca aristokrātu fabula: -Kāds ģenerālis bij izdomājis šķirties no 20 gadus jaunākas sievas. Draugi jautājā:''Vai viņa nav gana jauna, skaista, bagāta?''
Uz ko atbild ģenerālis:''Lūk zābaki man kājās -ne veci ne nomīti, bet kā jūs varat zināt kur tie man spiež...?''
Tā arī ar NASA, kā mums zināt -kas šiem ''spiež''... ,)
Nelabojams tieši 14.08.2017 domāja šādi:
Oficiālais iemesls ir risks bioloģiski piesārņot kādu no Saturna sistēmas objektiem, jo zonde nav sterilizēta. Tā kā puslīdz (taču ne pilnīgi) droši apgalvot, ka zinām, kur šiem spiež zābaki...
Jānis Jaunbergs tieši 17.08.2017 domāja šādi:
Cassini beigu scenāriji tika izvērtēti. Domas par pareizo scenāriju dalās, ne tikai līdzjutēju ložās, bet arī planetologu aprindās. Taču misijas menedžeri izvēlējās variantu, kurš dos vislielāko zinātnes atdevi, vienlaikus patērējot mazāk resursu (algu fonds vadības komandai un tālo sakaru antenu laiks)
Skat. 19. lpp:
http://www.lpi.usra.edu/opag/march_08_meeting/presentations/spilker.pdf
Jānis Jaunbergs tieši 23.08.2017 domāja šādi:
Varbūt astronomiem izdosies novērot Cassini meteoru uz Saturna?
http://www.unmannedspaceflight.com/index.php?showtopic=8246&pid=236877&st=45&#entry236877
Mārča tieši 2.09.2017 domāja šādi:
Tā kā esmu nezinītis. Tad kāds varētu man apskaidrot vai Cassini starplanētu zonde taču darbojās uz plutonija dzinējiem. Tātad vai Cassini ieejot Saturna atmosfēra sadegšanās laikā plutonija degviela var nonāk Saturna vidē?
Nelabojams tieši 2.09.2017 domāja šādi:
Plutonijs apgādā ar enerģiju bortsistēmas. Savukārt, orientāciju, orbītas maiņu u.tml. nodrošina parastie reaktīvie dzinēji. Bet Saturna vidē mazliet plutonija nekādu skādi nenodarīs. Nav, kam. Un pie pussabrukšanas perioda 88 gadi, no tā ģeoloģiski īsā mirklī būs palikušas tikai patīkamas atmiņas.
Jānis Jaunbergs tieši 6.09.2017 domāja šādi:
Bažas par Pu-238 Saturna vidē ir ļoti ilustratīvas cilvēku emocionālajai projekcijai uz ārpasauli. Klasisks gadījums. Līdzīgi kā aprakti plastmasas atkritumi, kas netraucē pat sliekām (ja aprok dziļi), tomēr zaļajiem sagādā emocionālu diskomfortu. Līdzīgas bažas par plutonija toksisko ietekmi uz Jupiteru mani zaļie draugi izteica pēc Galileo bojāejas. Es viņus mierināju, ka keramiskās plutonija dioksīda granulas ir oglekļa un irīdija čaulās, un tāpēc var cerēt ka nepārvērtās dūmos, bet gan nogrima Jupitera dzīlēs, kur ir pārāk karsts jebkādai dzīvībai. Piedevām vairumam tautas nav apjausmas, cik milzīgas pasaules ir Jupiters un Saturns, un cik mazas ir kosmosa zondes.
Nelabojams tieši 15.09.2017 domāja šādi:
Atvadīsimies.
http://www.ustream.tv/channel/nasa-media-channel