ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

New Horizons pamodināts


Publicēts: 21.06.2010

NASA zonde New Horizons tuvojas savam galamērķim Plutonam par aptuveni 1,5 miljoniem kilometriem dienā. Šobrīd misijas zinātnieku un inženieru grupa ir to pamodinājusi nekurienes vidū, lai veiktu dažas pārbaudes.

"Mūsu kosmosa kuģis atrodas interesantā vietā - nekurienes vidū," pastāstīja New Horizons projekta zinātnieks Hals Vīvers no Džona Hopkinsa universitātes. "Mums šobrīd ir daudz darba."

Tagad ir perfekta iespēja pārbaudīt New Horizons instrumentus, pirms zonde sasniegs Plutonu 2015. gadā.

"Mēs nevēlamies zaudēt nevienu brīdi, kad zonde atradīsies Plutona tuvumā," piebilda Hals Vīvers. "Tāpēc mēs visu pārbaudām tagad, lai pārliecinātos, ka kosmosa kuģis ir darba kārtībā."

Pārbaudes, kuras ilgs 9 nedēļas, sākās 25. maijā. Misijas vadības centrs plāno veikt visu septiņu zinātnisko instrumentu rūpīgu pārbaudi un uzstādīšanu.

Viens no šādiem instrumentiem ir LORRI - viens no lielākajiem starpplanetārajiem teleskopiem, kāds jebkad ir lidojis kosmosā.

"2015. gada 14. jūlijā, kad zonde atradīsies vistuvāk Plutonam, mēs varēsim uz tā virsmas izšķirt objektus, kuri ir tik lieli kā futbola laukums," skaidroja Vīvers.

LORRI darbosies tandēmā ar spektrometru "Ralph", kas pētīs objekta virsmu redzamās gaismas un infrasarkano staru diapazonā. Ralph palīdzēs noskaidrot Plutona temperatūru, krāsu un ķīmisko sastāvu.

"Šobrīd mēs pagriezīsim LORRI un Ralph pret kaut ko debesīs, lai noskaidrotu vai šie instrumenti var darboties kopā, kad tie ieslēgti uz pilnu jaudu. Tā kā New Horizons ir tālu no lieliem objektiem, mēs pagriezīsim kameras pret zvaigznēm," teica Vīvers.

Kad 2015. gadā New Horizons palidos garām Plutonam, mazā planēta no zondes skatu punkta izskatīsies kā dilstošs pusmēness. Vīvers pieņem, ka šajā laika posmā LORRI spēs saskatīt dūmaku Plutona atmosfērā vai kriovulkānisma pierādījumus uz tā virsmas.

"1989. gadā, lidojot garām Neptūnam, Voyager 2 pamanīja tumšas švīkas uz Neptūna pavadoņa Tritona, kuras izskatījās kā geizeru darbības rezultāts. Kaut ko līdzīgu mēs varētu ieraudzīt uz Plutona," uzskata Vīvers.

Kad 2015. gadā zonde ielidos Plutona ēnā, pie darba ķersies ultravioletā diapazona spektrometrs Alice, kas palūkosies uz Sauli cauri Plutona atmosfērai, lai noskaidrotu kā tajā esošās molekulas absorbē Saules gaismu. Tādejādi ir iespējams uzzināt, no kā ir veidota mazās planētas atmosfēra.

"Mēs zinām, ka spilgtā Saules gaisma var apgrūtināt mūsu darbu. Tādēļ mēs tagad uzstādīsim instrumentu, atveidojot iespējamo situāciju, lai noskaidrotu, ko vispār varēsim ieraudzīt un kādu informāciju iegūt," paskaidroja Vīvers.

Nodarbinātas tiks ne tikai kameras un spektrometri. Strādās arī REX, kas uztvers radio signālus, kas tiks pārraidīti no Zemes.

"Tas, kā šos signālus ietekmēs Plutona atmosfēra, palīdzēs mums iegūt papildus informāciju par spiedienu un blīvumu," teica Hals Vīvers.

Misijas komanda cer, ka visas sistēmas darbosies ideāli. Tad gaidāmā tikšanās būs bagāta ar pārsteigumiem.

"Mums ir lielas cerības," piebilda Vīvers. "Plutons mūs gaida. Visaizraujošākais ir tas, ka mēs nezinām, ko tur ieraudzīsim."

 

NASA

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 21.06.2010 domāja šādi:

    Nu ko, gaidīsim rezultātus!

  2. peleks tieši 21.06.2010 domāja šādi:

    es ar grib visu zināt, tik žēl ka līdz tam nabagam vel uff.. 5 gadi.. :(((

  3. elmurcis tieši 24.06.2010 domāja šādi:

    Ttas Plutons tik ļoti tālu, pat ar visiem 1.5 milj. km dienā (17,3 km/s - relatīvi ātrs aparāts)... Bet nu Plutons šķiet viens no interesantākajiem objektiem.. Kaut vai šī Plutona-Hārona sistēma, kuras rotācijas centrs, ja nekļūdos, atrodas ārpus Plutona... Kā šajā centrā uzvestos kosmosa kuģis? Jo idejiski šajā vietā gravitācijas spēki būtu 0, kas nozīmētu, ka objekts varētu tur atrasties daudzus gadus, enerģiju patērējot tikai, lai paātrinātos līdz Plutona kustības ātrumam ap Sauli... Bet varbūt tur jau atrodas kādas citas civilizācijas "bāzes stacija"... Ja jau tikai pirms dažiem gadiem atrada 2 jaunos Plutona pavadoņus ar 50-150 km diametru, tad atrast 1-2 km lielu objektu pagaidām ir nereāli... Fantastika un teorija, protams, bet teorētiski.. kāpēc neizmantot tik lielisku vietu?

  4. . tieši 24.06.2010 domāja šādi:

    Tāpēc ka zeme ir vēl lieliskāka un tāpēc bāzējamies šeit.

  5. . tieši 25.06.2010 domāja šādi:

    Kad ceļu policists ielidos automašīnas ēnā, pie darba ķersies spektrometrs, kas palūkosies uz Sauli cauri auto atmosfērai, lai noskaidrotu kā tajā esošās molekulas absorbē Saules gaismu. Tādejādi ir iespējams uzzināt, no kā ir veidota braucēju izelpa.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!