Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Orbital Sciences veiksmīgais iznāciens (880/0)


Publicēts: 22.04.2013

Ja kādreiz kosmiskie lidojumi bija tikai lielu, varenu un bagātu valstu privilēģija, tad mūsdienās šajā lauciņā ir iekļuvušas ne tikai mazas valstis, bet arī privātās organizācijas. Vakarnakt debitēja kompānijas Orbital Sciences nesējraķete Antares.

Orbital Sciences nesējs Antares startēja no NASA Vallopa lidojuma centra 2013. gada 22. aprīlī 00:00 pēc Latvijas laika. Tā ir līdz šim jaudīgākā nesējraķete, kāda startējusi no centra starta laukumiem. Pirmais starta mēģinājums bija ieplānots 17. aprīlī, bet to pārcēla uz 20. aprīli tehnisku iemeslu dēļ. Savukārt sestdienas startu izjauca spēcīgi vēji.

Antares lidojuma ietvaros tika demonstrēta nesējraķetes funkcionalitāte. Aptuveni 10 minūšu ilgais lidojums bija veiksmīgs un kompānija Orbital Sciences turpinās gatavoties kravas kuģa Cygnus demonstrācijas lidojumam 2013. gada jūnijā.

Vakarnakt notikušajā misijā, kas nodēvēta par "A-ONE", reāla Cygnus vietā tika izmantots svarā līdzvērtīgs modulis.

"Tā ir lielākā, skaļākā un spožākā raķete, kas jebkad startējusi no Vallopa centra," teica bijušais astronauts un Orbital Sciences darbinieks Frenks Kulberstouns.

Antares ir divpakāpju nesējs, kurā tiek izmantota gan šķidrā, gan cietā degviela. Pirmo pakāpi darbina divi dzinēji. Tieši šāda tipa dzinējiem vajadzēja nogādāt uz Mēness Padomju Savienības raķeti N-1. Dzinējus, kas savu dzīvi sāka kā NK-33 dzinēji Krievijā, modificēja kompānija Aerojet, radot dzinējus AJ26.

Otrās pakāpes dzinēju darbina cietā degviela. Tas ir kompānijas Alliant Technosystems izstrādātais Castor 30. Šī pati kompānija izstrādāja cietās degvielas nesējus ASV vairākkārt izmantojamajiem kosmosa kuģiem.

Misijas "A-ONE" ietvaros reālas Cygnus kapsulas vietā tika izmantots 3800 kilogramus smags masas simulātors - alumīnija tvertne, kas bija aprīkota ar dažādiem sensoriem lidojuma datu reģistrēšanai. Tā kā Cygnus nav paredzēts, lai tas atgrieztos atpakaļ uz Zemes, arī simulātors sadegs atmosfērā. Kā prognozē Orbital Sciences speciālisti, tas varētu notikt aptuveni pēc divām nedēļām.

Papildus Cygnus masas simulātoram orbītā tika nogādāti arī trīs pavisam niecīgi Phonesat satelīti, kuri tika izstrādāti NASA Eimsa izpētes centrā Kalifornijā. Antares pirmais lidojums veica arī komerciālu pasūtījumu, nogādājot orbitā Zemes novērošanas satelītu Dove-1, kuru izstrādāja kompānija Cosmogia.

Orbital Sciences ir noslēgts 1,9 miljardu USD līgums ar NASA, kura ietvaros uz Starptautisko kosmisko staciju tiks veikti astoņi kravas piegādes lidojumi. Līdzīgu līgumu (1,6 miljardi USD) NASA ir noslēgusi ar kompāniju SpaceX, kas jau veic lidojumus uz kosmisko staciju.

Nākamais Antares lidojums, kurā tiks veikta Cygnus kapsulas demonstrācija, varētu notikt jau 2013. gada jūnijā. Savukārt pirmais lidojums līguma ietvaros varētu tikt realizēts jau septembrī.

"Šodien, ar veiksmīgo līdz šim lielākās un sarežģītākās kompānijas izstrādātās raķetes inaugurācijas lidojumu, tika sperts milzu solis Antares programmas realizācijas virzienā," teica kompānijas vadītājs un izpilddirektors Deivids Tomsons.

Kā jau visiem kosmiskajiem lidojumiem, arī "A-ONE" ir sava emblēma. Tajā attēlota Antares nesējraķete, kurai pāri klājas programmas emblēma. Zelta loks, kas redzams aiz raķetes, savieno to ar misijas kravu - Cygnus masas simulātoru. Sarkanā zvaigzne uz Ziemeļamerikas kontinenta iezīmē Vallopa lidojuma centra atrašanās vietu.

 

collectSPACE, NASA, Orbital Sciences

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE