Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ko Messenger ieraudzīja uz Merkura (2625/0)


Publicēts: 4.11.2009

Naktī no 29. uz 30. septembri NASA zonde Messenger veica trešo un pēdējo lidojumu garām planētai, kas atrodas vistuvāk Saulei - Merkuram. Par spīti faktam, ka Messenger uz brīdi izslēdzās, ir iegūtas jaunas augstas izšķirtspējas fotogrāfijas un daudz vērtīgas informācijas par vismazāko Saules sistēmas planētu.

Šobrīd ir apzināti aptuveni 98% no Merkura virsmas, no kuriem 6% āgrāk neredzētās virsmas ir nofotografēti tieši pēdējā pārlidojuma laikā. Pēc 2011. gada, kad Messenger ieies pastāvīgā orbītā ap šo planētu, zinātnieki cer ieraudzīt atlikušos pāris procentus, kas ir polārie apgabali.

"Lai arī agrāk neredzētais apgabals bija tikai aptuveni 550 kilometrus plats ekvatoriālais reģions, jaunie attēli mums atgādina, ka Merkurs ir pārsteigumiem bagāts," pastāstīja Šīns Solomons.

Trešā pārlidojuma laikā tika atklāti interesanti virsmas objekti. Piemēram, kādu neregulāras formas iedobi ieskāva gaišākas krāsas apgabals. Šī objekta izcelsme visticamāk ir saistīta ar vulkānisko darbību. Citā vietā Messenger nofotografēja dubultu krāteri, kura diametrs ir gandrīz 300 kilometri. Šis veidojums atgādina Raditladi baseinu, kuru zonde nofotografēja pirmā pārlidojuma laikā.

"Šis dubultā gredzena baseins ir ļoti labi saglabājies," teica Brets Denevi. "Viena no līdzībām ar Raditladi ir šī krātera vecums, kas varētu būt aptuveni 1 miljards gadu. Tas ir salīdzinoši maz sadursmes krāterim, jo tie parasti ir aptuveni 4 reizes vecāki. Iekšējā pamatne ir vēl jaunāka un arī tās krāsa atšķiras. Iespējams, ka mēs esam atraduši visjaunākā vulkāna paliekas uz Merkura."

Šī pārlidojuma laikā tika veikta arī ekzosfēras jeb ārkārtīgi retinātās Merkura atmosfēras izpēte. Izrādās, ka ekzosfēras sastāvs ir atkarīgs no sezonām kā arī no Merkura attāluma līdz Saulei.

"Spilgts piemērs Merkura ekzosfēras sezonālitātei ir neitrālā nātrija aste, kas bija labi redzama pirmajos divos pārlidojumos, tagad tā ir 10-20 reizes vājāka un ievērojami īsāka," teica Rons Vervaks. "Šīs atšķirības ir saistītas ar Saules spiediena maiņu, Merkuram pārvietojoties pa tā orbītu. Mēs redzam kādēļ Merkura ekzosfēra ir vismainīgākā Saules sistēmā."

Novērojumu rezultāti liecina, ka arī kalcija un magnija koncentrācijai ir sezonāls raksturs.

Trešajā pārlidojumā turpinājās dzelzs un titāna daudzuma analīze Merkura virskārtā. Agrākajos novērojumos, kas veikti no Zemes un kosmiskajām zondēm, norādīja uz ļoti zemu dzelzs koncentrāciju uz virsmas sastopamajos silikātu iežos.

"Tagad mēs zinām, ka uz Merkura virsmas dzelzs un titāns ir lielākā koncentrācijā, nekā mēs cerējām ieraudzīt. Šo elementu līmenis ir līdzvērtīgs tam, kas sastopams Mēness jūru bazalta iežos," piebilda Deivids Lorencs.

Kosmosa kuģis ir nolidojis aptuveni 3/4 no paredzētā ceļa, pirms tas ieies orbītā ap Merkuru, lai turpinātu vākt informāciju par Saulei vistuvāko planētu.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE