Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

BepiColombo dodas ceļā (300/0)


Publicēts: 22.10.2018

2018.gada 20.oktobrī plkst. 3:45 pēc Latvijas laika no Kourou kosmodroma startēja jaudīgā nesējraķete Ariane 5, aizsākot Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Japānas Kosmosa izpētes aģentūras (JAXA) kopīgo misiju BepiColombo, kuras galamērķis ir Saules sistēmas mazākā un Saulei vistuvākā planēta Merkurs. Starts bija veiksmīgs un abi divi kosmiskie aparāti ir ceļā uz galamērķi.

BepiColombo, kas nodēvēts 20.gadsimta itāļu matemātiķa un inženiera Džuzeppes "Bepi" Colombo (aprēķināja Merkura rotācijas ātrumu un izskaitļoja trajektorijas, pateicoties kurām varēja realizēt Mariner 10 lidojumus garām Merkuram 1970.gados) vārdā, sastāv no diviem kosmiskajiem aparātiem - EKA Merkura Planetārā Orbitālā stacijas (MPO) un JAXA Merkura Magnetosfēras orbitālā stacijas (MMO jeb Mio). Eiropas Kosmosa aģentūras uzbūvētais Merkura transporta modulis (MTM) nogādās abus aparātus līdz galamērķim, izmantojot gan jonu dzinējus, gan gravitācijas manevrus, vienu reizi palidojot garām Zemei (2020.gada aprīlī), divas reizes Venērai (2020.gada oktobrī un 2021.gada augustā) un sešas reizes Merkuram. Plānots, ka plānoto orbītu kosmiskie aparāti sasniegs 2025.gada nogalē.

Daži no zinātniskajiem instrumentiem tiks darbināti pirms Merkura sasniegšanas, piemēram, lidojot garām Venērai.

"BepiColombo ir viena no vissarežgītākajām starpplanētu misijām, kuras esam realizējuši," pastāstīja Andrea Akomaco no EKA. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir spēcīgā Saules gravitācija, kas apgrūtina kosmiskā aparāta ieiešanu stabilā orbītā ar Merkuru. Mums pastāvīgi jābremzē, lai nodrošinātu kontrolētu krišanu Saules virzienā."

Otrs no izaicinājumiem ir temperatūras ekstrēmi - no 450 līdz -180 grādiem pēc Celsija. Kosmiskie aparāti ir veidoti tā, lai tie maksimāli efektīvi izturētu skarbos apstākļus. Piemēram, Saules paneļi ir novietoti ieslīpi, lai tos nebojātu starojums, bet vienlaicīgi tiktu saražots nepieciešamais enerģijas apjoms. MPO gadījumā platais radiators ļaus efektīvi novadīt lieko karstumu, atstarot to un lidot daudz tuvāk planētas virsmai. Savukārt "Mio" rotēs ap savu asi 15 reizes minūtē, lai vienmērīgāk sadalītu siltumu un tā Saules paneļi nepārkarstu.

Dažus mēnešus pirms ieiešanas orbītā ap Merkuru, transporta modulis atdalīsies. Abus joprojām kopā sastiprinātos aparātus notvers Merkura gravitācija. Kursa korekcijas veiks MPO līdz tiks sasniegta MMO nepieciešamā elipsveida orbīta. Tad MPO atdalīsies un tiks ievadīts zemākā orbītā.

Abi aparāti kopā veiks mērījumus, kas ļaus izprast planētas iekšējo uzbūvi, pētīs virsmas veidojumus un to attīstību, tai skaitā krāteros apslēpto ledu, kā arī planētas un Saules vēja mijiedarbību.

Misija ilgs vienu Zemes gadu ar iespēju, ka tā varētu tikt pagarināta.

Pirms BepiColombo Merkuru apmeklēja NASA Mariner 10, kas planētai palidoja garām trīs reizes laikā no 1974. līdz 1975.gadam. NASA MESSENGER savukārt atradās orbītā ap Merkuru no 2011. līdz 2015.gadam.

 

ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE