Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pirmais no ARTEMIS veiksmīgi ieiet orbītā ap Mēnesi (3211/3)


Publicēts: 30.06.2011

ARTEMIS P1 pēc aptuveni pusotra gada ilgā ceļojuma ir beidzot sasniedzis Mēnesi. Vajadzēja vairāk nekā 90 manevrus, vairākus gravitācijas pārlidojumus un pavisam nedaudz degvielas, lai divus kosmosa kuģus no to orbītas ap Zemi aizdzītu līdz Mēnesim.

ARTEMIS  P1 un P2 savulaik bija THEMIS grupas dalībnieki. Kopskaitā pieci nelieli automatizētie kuģi pētīja Zemes magnētisko lauku.

Šāda trajektorijas maiņa nebija no vieglajiem uzdevumiem. Vajadzēja veikt ne tikai tādus manevrus, kādi agrāk nebija pat mēģināti, bet arī vairākus mēnešus lidināties ap Mēness un Zemes Lagrānža sistēmas punktiem.

"Agrāk neviens nebija mēģinājis šādu orbītu, tā ir Zemes-Mēness librācijas orbīta," pastāstīja Deivids Folta no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. "Tā ir ļoti nestabila orbīta, kuru nepārtraukti jāuzrauga un jāmodificē."

ARTEMIS misijas ideja radās 2009. gadā, kad oficiāli noslēdzās THEMIS misija. Diviem no THEMIS kuģiem, kuri darbojas, izmantojot Saules enerģiju, orbīta bija izmainījusies tik būtiski, ka to atrašanās Zemes ēnā ilga jau astoņas stundas. Maksimālais paredzētais "tumsas laiks" bija tikai trīs stundas. Lai arī turpmāk šie kuģi tiktu veiksmīgi izmantoti, tika nolemts pārvietot tos orbītā ap Mēnesi, kur abas zondes varētu pētīt Mēness magnētisko lauku.

Analizējot iespējamos manevrus, speciālisti ātri vien secināja, ka tradicionālo metožu izmantošanas rezultātā degvielas nepietiks, lai pabeigtu manevrus un ievadītu kosmosa kuģus veiksmīgā orbītā ap Mēnesi.

Tādēļ Vasilis Angelopoulos izveidoja daudz sarežģītāku plānu, kura realizēšanai vajadzēja vairāk nekā vienu gadu. Manevru realizēšanai pārsvarā tika izmantota Zemes un Mēness gravitācija.

Vispirms vajadzēja paplašināt orbītas izmērus. Sākotnējā orbīta stiepās tik tikko līdz pusceļam uz Mēnesi. Izmantojot nelielu daudzumu degvielas, inženieri precīzos laikos pamainīja kosmosa kuģu ātrumu un virzienu, kā rezultātā zondes tika izmestas tālākā orbītā. Lai sasniegtu iecerēto attālumu, tika veikti 5 manevri P1 un 27 manevri P2 gadījumā.

Pēc tam vajadzēja veikt pārlēcienu no orbītas ap Zemi uz "nierveidīgo" Lisažū orbītu, kad kosmosa kuģi riņķoja ap abiem Mēness-Zemes sistēmas Lagrānža punktiem. P1 šo elegento manevru veica jau 2010. gada 25. augustā, bet P2 - tā paša gada 22. oktobrī. Tādejādi abas zondes iekļuva vēsturē kā pirmie kosmosa kuģi, kuri ir atradušies Zemes-Mēness Lagrānža punktos.

Tas bija ne tikai inženieru ieguvums un lepnums, bet arī vērtīga pozīcija, no kuras veikt Mēness magnētisma pētījumus. Atrodoties šajos punktos, zinātnieki varēja analizēt, kā Saules vējš apliecas ap Zemes pavadoni.

"Mēness izveido caurumu Saules vējā, un mēs novērojām, kā tas atkal aizpildās," pastāstīja Deivids Saibeks. "Tas nemaz nav garlaicīgi. Tur ir gan mikrofizika, gan daļiņu fizika, gan daļiņu viļņveida mijiedarbība, gan robežas, gan slāņi. Tur ir visas tās lietas, kuras agrāk mēs plazmā nevarējām pētīt."

Arī lidojuma inženieru dzīve nebija garlaicīga. Katru dienu viņiem nācās veikt abu kuģu orbītas korekcijas.

"Katru rītu mēs saņēmām jaunāko informāciju par orbītām," teica Marks Vūdards. "Pēc tam apstrādājām datus un aprēķinājām, kādi manevri būs nepieciešami, lai noturētos šajā orbītā."

2011. gada 9. janvārī ARTEMIS P1 tika "pārsviests" uz pusi, kura ir vērsta pret Zemi. Tas tur atradās kopā ar P2, lai gatavotos ieiet orbītā ap Mēnesi. 22. jūnijā P1 izgāja no librācijas orbītas. Vajadzēja trīs manevrus, lai kosmosa kuģi novirzītu Mēness virzienā. 27. jūnijā zonde atradās aptuveni 3800 kilometru attālumā no Zemes pavadoņa. Tika veikti trīs manevri un P1 jau atradās orbītā ap Mēnesi. Plānots, ka P2 ieiešana orbītā ap Zemes pavadoni notiks 17. jūlijā.

NASA

Komentāri

  1. Ivars tieši 4.07.2011 domāja šādi:

    Kāds lūdzu var precīzāk un detalizētāk izskaidrot, kas ir \"Mēness un Zemes Lagrānža sistēmas punkti\" ??? un librācijas orbīta?

    Paldies!

  2. poseidons tieši 5.07.2011 domāja šādi:

    Vienkāršā valodā - lagrānža punktos 2 objektu gravitācijas ietekme savstarpēji ir 0 - nelieli objekti šajos punktos var ilgstoši būt statiski - apskaties bildi.Ja angļu valoda (vai vēl kāda daudzām) nav gluži sveša:
    http://en.wikipedia.org/wiki/Lagrangian_pointSavukārt "librācijas orbīta" - var nozīmēt vairākas lietas - librācijas punkti ir sinonīms Lagrānža punktiem - tātad nosacīti - orbīta, kurā atrodas objekts šajā pozīcijā. Diez vai ar to domāta Mēness svārstība.

  3. Ivars tieši 7.07.2011 domāja šādi:

    aaa skaidrs apmēram, tāda nojausma arī bija :)Paldies!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE