NASA atgriežas uz Mēness
Publicēts: 19.06.2009
Šonakt 00:42 pēc Latvijas laika veiksmīgi startēja nesējraķete Atlas V, kas iezīmēja NASA atgriešanos uz Mēness. LRO/LCROSS ir pirmās misijas, kas uzsāks detalizētāku Zemes pavadoņa izpēti, veidojot precīzu tā karti, meklējot labākās nosēšanās vietas un pētot polāros krāterus, lai noskaidrotu, vai tur neslēpjas ūdens ledus.
LRO primārā misija ilgs vienu gadu. Zonde pētīs Mēnesi, atrodoties polārajā orbītā aptuveni 50 km augstumā virs Zemes pavadoņa virsmas.
"LRO veiks vienu orbītu divās stundās," pastāstīja LRO projekta vadītājs Kreigs Tūlijs. "Tā kā Mēness riņķo, LRO redzēs visu Mēness virsmu, attiecīgi, reizi mēnesī mēs iegūsim visas Mēness virsmas karti. Instrumentu ierobežotā redzeslauka dēļ iespējamas "spraugas", bet gada laikā mēs tās aizpildīsim un iegūsim jaunu, labāku karti."
Apollo misijās pieļāva iespēju, ka nosēšanās vieta nav zināma perfekti. "Viņi nosēdās droši, bet mēs vēlamies atgriezties uz Mēness ar vēl augstāku drošības sajūtu," piebilda Tūlijs.
LRO izšķirtspēja būs aptuveni 50 centimetri. "Mēs redzēsim pat mazus klintsbluķus un zināsim, vai tur ir droši nolaisties," teica projektā iesaistītais zinātnieks Ričs Vondraks. "NASA ir definējusi piecdesmit augstas prioritātes zonas, kuras varētu nākotnē izmantot kā nosēšanās vietas."
Uz LRO atrodas vairāki instrumenti - šaura leņķa kamera NAC un platleņķa kamera WAC. Vēl uz zondes atrodas LOLA - lāzera altimetrs, ar kura palīdzību tiks veidota Mēness reljefa trīs dimensiju karte. "LOLA izšķirtspēja būs desmit reižu labāka nekā mums ir tagad," pastšatīja Vondraks. "Mēs ļoti detalizēti kartēsim Aikena baseinu un polāros reģionus. Mums ir jaunas acis, lai iegūtu jaunu skatu un sagatavotos nākotnes lidojumiem."
Polārie reģioni šķiet ļoti interesanti Mēness bāzes izveidei, jo tur ir gandrīz pastāvīgs Saules apgaismojums, kas nozīmē labu energoapgādi. Šajos reģionos atrodas arī daži krāteri, kuros praktiski neiespīd Saules gaisma. Agrākajās misijās ir atrasts ūdeņradis, kurš, kā zinātnieki cer, ir saistīts ar ūdens ledu, kas varētu slēpties šajos krāteros.
"Mēs darīsim visu iespējamo, lai izpētītu Mēnesi no orbītas augstumiem, bet lai tā īsti izprastu ūdens esamību un sastāvu uz virsmas, mums vajadzētu tur nolaisties," teica Vondraks. "Par laimi LRO nogādās uz Mēness otru projektu - LCROSS, kura uzdevums būs meklēt ūdeni."
LCROSS vispirms raidīs uz Mēness virsmu Centaur raķetes augšējo pakāpi, kas trāpīs kādā no polārajiem krāterim, kurš atrodas pastāvīgā ēnā. LCROSS lidos aiz šīs raķetes un mērīs izsviesto materiālu plūsmu. Misijas noslēgumā pati zonde arī ietrieksies Zemes pavadoņa virsmā.
"LCROSS nogādās Centaur precīzā orbītā un nosūtīs to uz Mēnesi," pastāstīja LCROSS projekta zinātnieks Tonijs Kolaprete. "Tad tie atdalīsies un LCROSS sekos raķetei pēc aptuveni četrām minūtēm, tiešraidē mērot un nosūtot datus, video, meklējot ūdeni un beigās ietriecoties Mēness virsmā."
Sadursme plānota 100 dienas pēc starta. Misijas speciālisti cer, ka arī amatieri pieslēgsies šim projektam un novēros sadursmi. "Tas varētu būt aizraujoši, un viņu novērojumi mums palīdzēs," piebilda Kolaprete.
NASA
Komentāri
Indzha tieši 19.06.2009 domāja šādi:
1) tā nepārliecinoši lēni cēlās gaisā (kaut gan kas lēni ceļas – labi ceļas)
2) nu ko gaidīsim pierādījumus, ka Apollo tiešām tur ir bijis ja jau tāda izšķirtspēja tad jau plīvojošo karogu vajadzētu redzēt :D – kaut gan NASA fotogrāfijas var arī safabricēt :D
Hmmzis tieši 19.06.2009 domāja šādi:
- 1) tā nepārliecinoši lēni cēlās gaisā (kaut gan kas lēni ceļas – labi ceļas)Tas noziimee ka resursi tika izmantoti efektiivi. Ideaalaa gadiijumaa kjiimiskajai rakjetei jaabuut tikai tik jaudiigai, lai ar pilnaam degveilas tvertneem knapi buutu speejiiga atrauties no platformas. Samazinoties degvielas masai tvertnees, dzineeji(s) speej nodroshinaat labaaku jaudas/masas attieciibu, liidz ar to rakjete lidojuma peedeejaas stadijaas speej paatrinaaties daudz aatraak.
kkk tieši 19.06.2009 domāja šādi:
Super! 3 minūtes un jau kosmosā! Sākumā likās, ka kameru upurēs, lai nofilmētu pacelšanos, bet tā palika filmēt tālāk!:)
DejaVu tieši 20.06.2009 domāja šādi:
kosmosa iekarotājs, kas knapi spēj atrauties no starta platformas...
varētu padomāt, ka krīzes apstākļos vizuāli krāšņa pacelšanās tiek upurēta par labu degvielas ekonomijai :)