Karstuma dūriens
Publicēts: 7.09.2009
Indijas Mēness zonde Chandrayaan-1, kā jau mēs zinām, ir zudusi nebūtībā, pāragri pārtaucot misiju. Izpētot apstākļus un pēdējos ziņojumus no kosmosa kuģa, ir izdevies noskaidrot, ka aiziešanas iemesls varētu būt karstuma dūriens.
2009. gada maijā Chandrayaan-1 orbīta no sākotnējiem 100 km tika pacelta līdz 200km, kā iemeslu minot labāku Mēness virsmas fotografēšanas iespēju. Tagad ir atklājies, ka patiesais iemesls bija pārmērīgā pārkaršana.
"Mēs pieņēmām, ka 100 kilometru augstumā temperatūra būs aptuveni 75oC. Tomēr izrādījās, ka tā ir augstāka un sākās problēmas. Mums nācās paaugstināt orbītu līdz 200 km," teica ISRO pavadoņu centra direktors T. K. Alekss.
Jau 2008. gada 25. novembrī zonde piedzīvoja pirmo pārkaršanu, kuras dēļ nācās atslēgt dažus no instrumentiem. Tomēr 19. maija paziņojumā ne vārda netika minēts par temperatūru.
2009. gada sākumā zonde darbojās normāli. Pēc kāda laika atkal uzpeldēja temperatūras problēmas. Šoreiz tie bija divi pozicionēšanas sensori. 26. aprīlī apstājās pirmais, pēc dažām nedēļām - rezerves sensors pārstāja darboties.
ISRO paziņoja, ka inženieri un zinātnieki ir izmantojuši žiroskopus, lai nostabilizētu Chandrayaan-1. "Tas bija pagaidu risinājums. Tas ir tas pats, kas salabot salauztu stūres mehānismu ar izolācijas lentu. Mēs nevarējām prognozēt, cik ilgi šis salikums strādās," stāstīja anonīms ISRO pārstāvis.
Neskatoties uz sensoru sabojāšanos, Chandrayaan-1 turpināja sūtīt uz Zemi skaistus fotoattēlus, piemēram, 22. jūlija aptumsuma fotogrāfijas. 21. augustā Chandrayaan-1 veica kopēju eksperimentu ar NASA LRO zondi, lai izpētītu kādu ziemeļpola krāteri.
Pavisam negaidīti aprāvās sakari ar kosmisko zondi 29. augustā. ISRO vadītājs Madhavans Nairs stāstīja, ka neparedzēts starojums ir sabojājis abus datorus, kas atbild par sakariem. Viņš atzina, ka daudzas no šīm ar karstumu saistītajām problēmām nebija paredzētas, un šī misija jauztver kā laba mācība.
"Ņemot vērā iegūtās zināšanas, Chandrayaan-2 karstuma aizsardzība tiks pastiprināta, lai kosmosa kuģis spētu izturēt vairāk kā 100oC lielu temperatūru," teica Alekss. Chandrayaan-2 starts paredzēts 2013. gadā.
Jāpiebilst, ka vidējā temperatūra uz Mēness dienā ir 107oC, bet naktī tā var noslīdēt līdz -153oC.
Lai arī ISRO apgalvo, ka zinātniskie mērķi ir sasniegti 95% apmērā, vēl nav zināms, vai instrumenti, kas bija paredzēti darbam 100 kilometru augstumā, ir paveikuši visu iecerēto. 100 km augstumā tika veikti eksperimenti redzamajā, infrasarkanajā un rentgenstaru spektra daļā. Iespējams, ka pēc zondes pārvietošanas uz 200 km augsto orbītu, daļa instrumentu nav saņēmuši visus nepieciešamos datus.
The Times of India
Komentāri
