Kā ieraudzīt Mēness otru pusi?
Publicēts: 23.01.2009
Kā jau mēs visi labi zinām, Mēness otra puse nekad nepagriežas pret Zemi. Tā nu ir sanācis, ka Mēness griešanās ap savu asi ir perfekti sabalansēta ar griešanos ap Zemi un līdz ar to šis dabīgais pavadonis pret mūsu planētu ir pavērsts ar vienu un to pašu pusi. Kā apskatīt otru pusi? Elementāri, Mēnesi var pagriezt. Kā? Turpiniet lasīt!
Mark Wieczorek un Matthieu Le Feuvre no Zemes fizikas institūta Parīzē ir izpētījuši, ka miljardiem gadu senā pagātnē, Mēness ir veicis šādu pagriešanos, kad tajā ietriecās asteroīds.
Abi zinātnieki izanalizēja 46 zināmo krāteru vecumu un izvietojumu. Šos krāterus izsituši objekti, kuru izcelsme meklējama Saules sistēmas asteroīdu joslā.
Pamatojoties uz agrākajiem pieņēmumiem, Mēness rietumu puslodē, kuru mēs redzam no Zemes, vajadzētu būt vismaz par 30% vairāk krāteru kā austrumu. Rietumu puslode ir kā mašīnas priekšējais stikls, kurā trāpa daudz vairāk lietus lāšu nekā aizmugurējā stiklā. Rietumu puslode "iet pa priekšu", kad Mēness riņķo ap Zemi.
Abu zinātnieku veiktajos krāteru pētījumos atklājās, ka jaunākie krāteri tiešām ir izvietoti rietumu pusē. Tomēr vecākie krāteri ir sastopami austrumos. Tas norāda uz to, ka kādreiz tagadējā austrumu puse ir tikusi bombardēta daudz vairāk.
Iespējams, ka sadursme ar asteroīdu ir iekustinājusi Mēnesi un tas ir pagriezies. Šis process varēja ilgt vairākus desmitus tūkstošus gadu, līdz galu galā Zemes pavadonis palika patreizējā stāvoklī. Mark Wieczorek uzskata, ka sadursme varēja notikt pirms aptuveni 3,9 miljardiem gadu.
Kaguya un Chandrayaan-1 patlaban riņķo ap Mēnesi. Zinātnieki cer, ka abu kosmosa kuģu iegūtie dati palīdzēs labāk izpētīt Mēness krāterus, to vecumu, izvietojumu.
New Scientist
Komentāri
